Aļģimants Burba, SIA «Jelgavas ūdens» meistars, Jelgavas lietuviešu biedrības «Vītis» priekšsēdētājs
Esmu pamatīgs medību dievietes Diānas cienītājs un pielūdzējs, tāpēc man visbiežāk nedēļa sākas un beidzas mežā. Pareizāk gan būtu teikt – nevis vienkārši mežā, bet medībās. Jātīra arī stigas un jāveic citi vajadzīgie darbiņi. Pagājušās nedēļas nogalē mūsu medību kolektīvs atklāja sezonu. Varētu teikt, tā man bija veiksmīga – pirmajā mastā tiku pie stirnu buka. Tālāk jau bija īsts mednieku stāsts, ko pat neērti stāstīt. Paša kļūdas dēļ netiku pie labas brieža ragu trofejas. Kamēr ķimerējos ap brillēm, pirmais šāviens nejauši trāpīja koka galotnē. Savukārt ar nākamo briedi nenogāzu, vien ievainoju, un kolēģim vajadzēja labot manu kļūdu. Šodien un rīt atkal būšu mežā. Šoreiz ne medībās, bet gan tīrīsim meža stigas. Mūsu mežos savairojušies bebri, un būs jāatbrīvo grāvji no viņu aizsprostiem. Ko par manu aizraušanos saka ģimene? Ir jau pieraduši, jo ar to nodarbojos trīsdesmito gadu. Dzīvesbiedre nav piedalījusies medībās, bet bērni gan nākuši par dzinējiem. Turklāt noraidu jebkuras runas, ka medības ir vīru iedzeršana bez ģimenēm. Noteikumi saistībā ar alkohola lietošanu, ja ir ierocis, daudz striktāki par ceļu satiksmes ierobežojumiem. Ja šaujamais rokās – grādīgo ne piles! Citādi pārāk dārgi nākas maksāt par kļūdām un nevērību. Darbs šonedēļ, kā jau ierasts. Mums ir ļoti labs kolektīvs. Pat atteicos no izdevīga darba piedāvājuma galvaspilsētā, jo nevēlos pašreizējo pamest. Pirmdienas vakarā vēl paspēju piedalīties Jelgavas integrācijas padomes sēdē, kurā pulcējās visu mazākumtautību nacionālo kultūras biedrību vadītāji un es pārstāvu lietuviešus. Pa vakariem remontēju mājās no ierindas izgājušo centrālās apkures sistēmu. Paša vaina vien bija, ka tā notika. Tāpēc jo patīkamāk, ka šoreiz gan kolēģi, gan draugi mani atbalstīja. Nāk virsū ziema, un palikt bez siltuma nudien nav tas labākais. Tāpēc izmantoju izdevību un saku visiem paldies!Šoreiz nepiedalījos Tautas frontes pirmā kongresa divdesmit gadu atceres pasākumos. Nebija nedz laika, nedz noskaņojuma, lai arī astoņdesmito gadu beigās ļoti aktīvi iesaistījos Tautas frontes dibināšanā un darbībā. Vien toreiz, 1988. gada oktobrī, briesmīgi nerāvos, lai nokļūtu pirmā kongresa delegātu skaitā. Jāstrādā un jādarbojas, jo dzīvojam šodienā. Nav daudz jāgremdējas atmiņās par pagājušo.
