Aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavā uz savas partijas domes sēdi ieradās «Jaunā laika» biedri. Turklāt tā, kā paredzēts, bija atklāta. Katrs varēja atnākt un paklausīties, domniekus aplūkot. Un ne tikai «jaunlaicēnus», bet arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāju Pēteri Krīgeru. Viņa runājamais bija gana interesants ar ekskursu Latvijas arodbiedrību vēsturē. Izrādās, to aizmetņi samanāmi jau 19. gadsimtā, kad 1869. gadā Rīgā nodibināta pirmā strādnieku savstarpējās palīdzības organizācija – Jonatāna biedrība –, lai sniegtu atbalstu A.Šneidermaņa austuves strādnieku slimību un nāves gadījumos. Vēsturiskā aspektā pieminēšanas vērts ir 1921. gads, kad neatkarīgās Latvijas arodbiedrību pirmajā kongresā notiek šķelšanās. Komunistiskās arodbiedrības apvienojas Rīgas Arodbiedrību centrālbirojā, bet sociāldemokrātu vadītās – Latvijas Arodbiedrību centrālbirojā. Kaut kas ļoti pazīstams. Vismaz attiecībā uz mūsu izveicību dalīties un šķelties, vai ne? Un visbeidzot Krīgera kunga rūgtuma pilnie un diezgan patiesie vārdi par aktivitāti, aizstāvot pašu un tātad arī kopējās intereses. Izrādās, savākt Latvijā streikojošos ir problemātiski, jo «sestdien visiem jāatpūšas, bet darbdienās jāstrādā». Bet ko tad «Jaunā laika» domnieki? Izskanēja diezgan tradicionāli kritiskas runas. Neatbalstīs slikti sagatavoto nākamā gada budžetu Saeimā. Vispirms esot jāveic pilns valsts pārvaldes funkciju audits, lai optimizētu valsts pārvaldi, jālikvidē visi īpašu uzdevumu sekretariāti, radikāli jāsamazina pārstāvju skaits un to atalgojums valsts uzņēmumu padomēs. Jāpārskata arī investīciju projektu prioritātes.Kopumā nedēļas nogale Jelgavā pagāja mierīgi, bez satricinājumiem. Tāpat kā «Jaunā laika» domnieku sēde.
