Iespējams, šis raksts būtu domāts tiem «neticīgajiem», kuriem šķiet, ka siltumu mīlošajām zivīm jau sen vajadzētu likties mierā. Tomēr tā nav, tāpēc vismaz septiņu gadu garumā dažādos plašsaziņas līdzekļos mēģinu stāstīt, ka, piemēram, karpas copēju vēl tad, kad ūdenskrātuvēs gar malu uzsalusi plāna ledus kārta, un – ticiet vai ne – ķeras!Acis un ausis vaļā!Apmēram tā vajadzētu teikt, kad runa ir par karpu copi rudenī, kad ne īpaši gribas rokas mērcēt aukstajā ūdenī, kad omulīgi apaļīgās zvīņneses nebūt nav tik sparīgas uz barošanos. Tad, lai nepaliktu ar tukšu zivju tarbu un mājās otrās pusītes neraidītu mūsu virzienā dusmīgu skatienu, nākas ieklausīties – kas, kur un uz ko, jo pretējā gadījumā čiks vien var sanākt. Vietas meklējumosIespējams, ļoti daudzi šādu informāciju lasīs pirmo reizi, tāpēc nedaudz mainīsies domas par sen iesīkstējušām lietām. Patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Tiem, kas labprāt brauc uz karpu komercdīķiem, vajadzētu zināt, ka rudeņos ap šo laiku ūdenskrātuvju īpašnieki papildina karpu krājumus. Dara to dažādu apsvērumu dēļ. Visiem zināms, ka, papildinot karpu dīķus vai ezerus ar «svaigu» preci, pirmajā nedēļā nedaudz apdullušās zivis ķeras kā negudras. Pirmajās dienās varētu uz āķa uzspraust kaut gumijas gabalu un uzpūst tam karpu atraktoru, cope būtu garantēta. Protams, ir vietas, kur karpu daudzums sezonas laikā tiek papildināts vairākkārt, bet tas pārsvarā attiecas uz nelieliem, mākslīgi radītiem komercdīķiem. Taču kāda starpība? Manuprāt, nekāda. Ir dažādas makšķernieku kategorijas. Vieni pilnībā ignorē šādus komercdīķus, jo uzskata, ka tad jau labāk aizbraukt uz veikalu un izsmelt zivi tieši no akvārija. Šie makšķernieki pārsvarā dodas uz lielajām upēm vai ezeriem, kur mākslīgi nepapildina zivju resursus. Vēl var teikt, ka šīs kategorijas karpu copmaņi savu sezonu sāk ļoti vēlu un beidz agri. Taču izvilkto karpu izmēri ir ļoti iespaidīgi! Savukārt citi bauda dabu, atpūšas pie ūdens, ņem līdzi ģimeni, jo daudzviet makšķerēšanas vietām piesaistīti sporta un atpūtas laukumi, kā, piemēram, Aizkraukles rajona Vallē «Maksķernieku paradīze». Savs labums šādās vietās ir visiem. Vieni copē, citi spēlē bumbu. Taču visbiežāk patiesais rudens karpu papildinājums ir tāpēc, ka šīs zivju sugas pārstāves, ūdenim paliekot aukstākam, kļūst mazāk aktīvas. Taču, kas māk makšķerēt, domā šim procesam līdzi, un tam nāk zivis ne mazos daudzumos. Viss atkarīgs no izvēlētās vietas un ēsmas, tāpēc tagad parunāsim, ko likt karpai uz āķa rudenī. Vai karpu cope ir bagāto sports?Jautājums vietā vai nevietā. Nav te jāliek ne izsaukuma, ne jautājuma zīme. Gandrīz visi makšķernieki par copes lietām lasa žurnālos, avīzēs, internetā. Informācijas un padomu gūzma! Taču varbūt derētu nedaudz apsēsties un padomāt. Vispirms vajadzētu ielūkoties savos naudas maciņos un krietni apdomāt katru pirkumu. Visi skatāmies «Copes Lietu» žurnālu, pielikumu par karpu lietām, un nebeidzam brīnīties par izcilajiem lomiem. Katram taču gribas ko izcilu, turklāt vēl attēlos ik palaikam parādās vieni un tie paši copmaņi, un kas par karpām! Taču šajā sakarā gribu ieteikt – neskatieties bildes, lasiet, ko raksta!Makšķernieki, kas velk dižos lomus, ir tendēti tikai un vienīgi uz karpu copi! Viņu inventārs – ekipējums + barība – ir līdzvērtīgs solīdam mūsdienu auto, un, ja nemitīgi to visu izmanto un domā tikai par «lielo», kaut kad jau tā zivs pieķersies. Šie makšķernieki pārsvarā ir arī karpu maratonu un dažādo čempionātu dalībnieki, kas nesmādē karpu copi aizjūras valstīs. Vēlaties piebiedroties? Nav problēmu. Vēlaties zināt, cik tas viss maksā? Varbūt labāk nevajag…Makaroni vaniļas mērcē!Tāpēc tagad mēģināšu iegalvot, ka karpas var sekmīgi makšķerēt arī ar «tautas» variantiem, un nebūt ne mazākas izmēros. Ir rudens, un tie, kam joprojām prāts nesas uz boilām, uz priekšu, un lai veicas! Tiem, kas grib tikt pie karpām lētāk un vairāk, iesaku rīkoties šādi. Rudenī, tāpat kā pavasarī, ļoti labi «strādā» sliekas. Taču pirms copes ļausim viņām pavārtīties karpu barības un melnzemes maisījumā vismaz piecas stundas. Uz 2. – 6. numura āķa spraužam trīs līdz sešus tārpeļus. Makaroni – viena no rudens ēsmām nr.1. Bet ir variācijas. Pamatdomu pateikšu. Pērkam pārtikas veikalā mazos makaronu radziņus, mannu, vanilīna cukuru, kokosriekstu skaidiņas. Kad ūdens katliņā sāk vārīties un tā daudzums nepārsniedz 1,5 litrus, izšķīdinām tajā divas ēdamkarotes medus. Ieberam makaronus un tūlīt pat sākam lēnām maisīt, ar domu, lai neviens, pat ne mazākais, nepaspētu piedegt pie trauka dibena. Kad ūdens sāk vārīties, burbuļot, pieberam tējkaroti vaniļas cukura. Pēc četrām minūšu vārīšanās trauka saturu ielej caurdurī, un nokāstajiem makaroniem pārber mannu un karpu barību, viegli samaisa un ļauj atdzist, bet vēl labāk ar šādi pagatavotiem siltiem makaroniem braukt uz copes vietu. Siltais aromāts izplatās zibenīgi un dod vajadzīgo efektu.Kukurūza – standarta ēsma jebkura izmēra karpai. Ko šeit vēl piebilst? Būtībā tā ir gatava savai darbībai, bet ir viena varbūtība. Iesaku saldās kukurūzas bundžiņas pirkt vismaz divas trīs un katru savā veikalā. Absurds, jūs teiksiet? Nav gan, jo esmu pamatīgi iegrābies, nopērkot visu vienā vietā. Atverot vāciņu, konstatēju, ka kukurūzas grauds ir tik mīksts, ka uz āķa to noturēt nevar. Kukurūzas graudu viļāt vai mērcēt kādā šķidrumā copes dienā nav jēgas. Cietais apvalks neļaus iedomātajai smaržai izlauzties cauri līdz mīkstumam. Ir makšķernieki, kas iemācījušies paši veidot mannu «boilas» ar karpu barības piedevām. Laba lieta, bet aukstā ūdenī šādi sagatavotas ēsmas smarža nekur tālu neizplatās. Visiem – ne asakas!
Kas, kur, kad
Karpas. Vāciet informāciju, jo uz rudeni komercdīķos ielaiž attiecīgu daudzumu karpu.Gaujā copmaņi (Valmieras teritorijā) velk labus jeļčika, raudu un pliču lomus. Gadās arī pa smukam breksim.Līdakas. Ko te piebilst? Tās visas un visur barojas ziemai. Taču ir kāda nianse – lielāki eksemplāri (ja makšķerē ezeros) ķeras tieši uz dzīvajām zivtiņām. Upēs, protams, uz velci. Joprojām Daugavā nāk skaisti brekši. Iebarojam un ķeram ar makaroniem.Var doties uz jūru pēc butēm. Tiem, kas domā, ka obligāti nepieciešamas krāsainu bumbiņu sistēmas, iesaku atslābināties. Butes labi pazīst svaigu reņģu vai krevešu smaržu. Neesmu vēl radis pierādījumus, ka butēm redze pārspētu smaržas refleksus.
