Biedrība «Zemnieku saeima» prasa taisnīgu un saprātīgu pieeju nacionālo subsīdiju samazinājumā.
«Zemnieki nevar piekrist Zemkopības ministrijas priekšlikumam lauksaimniecībai samazināt nacionālās subsīdijas par 27,5 procentiem,» tā otrdien nolemts biedrības «Zemnieku saeima» padomes sēdē. Vedīs ministriju pie prātaKā «Ziņām» pauž biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne, sēdē nolemts, ka «Zemnieku saeima» aicinās Zemkopības ministriju taisnīgi pārskatīt līdzekļu sadalījumu. Biedrība arī prasa Saeimas frakcijas respektēt lauksaimnieku viedokli, pieņemot nākamā gada budžetu.Sevi apdala mazāk«Zemnieku saeimas» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka ministrija ieplānojusi lauksaimniekiem noņemt gandrīz trešo daļu naudas, savukārt ministrijas administratīvos izdevumus samazinājusi salīdzinoši nedaudz – vien par 3,9 procentiem. «Mūsuprāt, tas nav taisnīgi. Budžetā trūkst naudas. Tās nepietiek skolotājiem, ārstiem un policistiem. Tādēļ visām nozarēm uz gadu nāksies savilkt ciešāk jostas, kā prasījusi Finanšu ministrija. Tomēr mēs sagaidām, ka arī Zemkopības ministrija un tās pakļautībā esošās iestādes optimizēs savu darbību. Diez vai kādam lauksaimniekam būtu kas iebilstams, ja tiktu samazināta tā milzu birokrātija un papīru kalni, kas nāk no ministrijas institūcijām,» pauž J.Lazdiņš. Problēmas risina uz ražotāju rēķinaZemnieki sašutuši, ka šoreiz atkal valsts institūcijas cenšas risināt problēmas uz ražotāju rēķina. «Šajā brīdī jārūpējas, lai ražošanu stimulētu, nevis bremzēta, atņemot atbalstu. Lai taupības režīmā nebūtu jāpavada vairāk par gadu», saka J.Lazdiņš.Jāpiebilst, ka taupības režīmā Finanšu ministrija prasījusi Zemkopības ministrijai ieplānot nākamā gada izdevumus samazināt 10,67 procentu apmērā. Zemkopības ministrija ierosinājusi samazināt lauksaimniecības nacionālās subsīdijas no 32 līdz 23,2 miljoniem latu. Savukārt ministrijai un tās pakļautībā esošām institūcijām plānots administratīvo izdevumu samazinājums vien par nepilniem četriem procentiem līdz 75,6 miljoniem latu. Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā gan noteikts, ka nacionālajām subsīdijām apjomam jābūt 2,5 procentu apmērā no valsts budžeta. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas sniegto informāciju, tam 2009. gadā jābūt 130 miljonu latu. Nepiekrīt arī LOSPArī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji sapulcē vienojušies nepiekrist 2009. gada valsts budžetā paredzētajam valsts subsīdiju samazinājumam par 8 803 655 latiem. LOSP divu nedēļu laikā aicinās koalīcijas partiju Saeimas frakciju priekšsēdētājus, finanšu un zemkopības ministrus uz ārkārtas sēdi, lai skaidrotu situāciju lauksaimniecībā.LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norādījis, ka no Zemkopības ministrijas nākamā gada budžeta vislielākais samazinājums ir tieši valsts subsīdijām zemniekiem.Asociācijas «Latvijas dārznieks» vadītājs Jānis Bērziņš uzsver, ka metodiski tiek sašķelti Latvijas lauki: «Reģionālās reformas vienīgais mērķis ir lielo partiju vēlme iegūt varu mazajās pašvaldībās. Jau tagad pa laukiem «spieto» partiju pārstāvji, meklējot cilvēkus, kuri organizēs vēlēšanu kampaņas. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija jau sākusi reģionālo reformu, bet tās programmu sola tikai oktobra beigās.»Zemnieki norāda, ka finanšu ministra Ata Slaktera padomniece Inguna Gulbe «Mārketinga padomes» aktivitātēm finansējumu saņem no lauksaimnieku subsīdijām, taču zemnieku intereses nebūt necenšas aizstāvēt.J.Bērziņš brīdina, ka esošā ekonomiskā situācija apdraud dārzeņu audzēšanu un nākamajā pavasarī tos siltumnīcās vairs neaudzēs, jo energoresursu cenas ir tik augstas, ka izaudzēto pircēji nespēs nopirkt. LOSP locekļi pauduši viedokli, ka valstī nevar būt svarīgāka jautājuma par nodrošinājumu ar pārtikas resursiem.Iespējams, vērsīsies Satversmes tiesāLauksaimnieki gatavo dokumentus, lai vērstos Satversmes tiesā un atgādinātu valstij, ka arī tai jāpilda Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteiktais, proti, nacionālajām subsīdijām lauksaimniecībā jābūt 2,5 procentu apmērā no valsts pamatbudžeta bāzes izdevumiem, atskaitot iemaksas ES budžetā.
