Lugas, vēsturiski notikumi un kuriozi Ādolfa Alunāna 160. gadskārtā.
«Mēs Jelgavā no iedomības plīstam, jo mums ir Ādolfs Alunāns,» teātra tēva 160. dzimšanas dienas vakarā kultūras namā pirms Ā.Alunāna Jelgavas teātra koncertuzveduma «Sauciet veco Ādolfu!» viesiem, kuri bija sapulcējušies, lai izbaudītu pēdējos latviešu teātra pamatlicēja jubilejas svinību pasākumus, sacīja režisore Lūcija Ņefedova.Savukārt pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs piebilda, ka Alunāna vārds «apaudzis» ar leģendām. «Bet viņš tiešām ir latviešu teātra tēvs, un to neviens Jelgavai nevar atņemt! Alunāns mums ir uzdāvinājis teātri, un paldies viņam par to!» piebilda amatpersona.Atdzīvina senos notikumusVakara gaitā izskanēja dueti un ārijas, epizodes no gaviļnieka iestudējumiem un lugām. Viesi varēja ieskatīties Nikolaja Gogoļa «Revidentā», ieklausīties Alunāna «Mucenieka un mucenieces» dziedājumos, pusoperas «Sādžas daktera» skaņās un citos priekšnesumos.Gaviļnieka dzīves datos, vēsturiskajos notikumos, interesantos jubilāra mūža atgadījumos ieskatu sniedza Ā.Alunāna Jelgavas teātra aktieri, tajos vēstot par izcilās personības ceļu uz teātri, pārbaudījumiem un kurioziem. Piemēram, viņš katru reizi pirms izrādes palūkojies gar priekškaru, vai zālē nesēž kāds, kuru varētu pavilkt uz zoba. Šim nolūkam ik reizi bija sagatavota soda nauda – pieci rubļi –, jo cenzūra tolaik bija stingra.Dzied pie pieminekļaSavukārt pēc koncertuzveduma aktieri, skatītāji un citi pilsētnieki pulcējās Alunāna parkā uz piemiņas brīdi, lai iedegtu svecītes un noliktu ziedus pie teātra tēva pieminekļa.«Gribu visu vārdā apsolīt – kamēr kaut viens latvietis būs dzīvs, viņš šeit 11. oktobrī atcerēsies savu teātra tēvu,» sacīja G.Kurlovičs. Siltajā rudens vakarā, pārmācot vārnu ķērkšanu kokos, dziedāja ne tikai aktieri uz skatuvītes, bet arī skatītāju rindās.Savukārt Ā.Alunāna Jelgavas teātra direktors Arvīds Matisons izteica gandarījumu, ka ir šā teātra aktieris un ar klusu teātra tēva atļauju viņš iejuties Ādolfa tēlā. «Tava teātra sēkla ir iesēta dīgstošā zālē, tā aug un attīstās, jo cilvēki nāk, priecājas un smejas,» izteicās A.Matisons.