Ministru kabinets atbalstījis un iesniedzis Saeimā valsts budžetu 2009. gadam. Sākotnēji plānotās lauksaimniecības subsīdijas tiek samazinātas par 8,8 miljoniem latu. Lauksaimnieku sabiedrībā, protams, valda neapmierinātība par šādu valdības lēmumu un tiek domāts par tālāku rīcību. Bet šoreiz es negribētu runāt par naudas daudzumu un tās tērēšanas lietderīgumu. Šoreiz par problēmas citu aspektu – par tiesiskumu un atbildību.Pirmkārt par tiesiskumu. Ar lauksaimniecības un lauku attīstības likumu noteikts, ka atbalsta summai jābūt 2,5 procentu apmērā no budžeta izdevumiem. Diemžēl valsts jau daudzus gadus ignorē šo likuma normu, bet kad Ministru prezidentam tiek uzdots jautājums, kāpēc viņš nenodrošina šā likuma izpildi, atbilde ir vienkārša – valsts nevar vairāk atļauties. Viedi vārdi. Var iedomāties VID darbinieku sejas izteiksmi, kad, teiksim, uzņēmuma ienākuma nodokļa 15 procentu vietā samaksātu piecus procentus un viņiem stāstītu, ka vairāk šogad nevar, jo laiki grūti. Baidos, ka bez nepatikšanām neiztikt, bet valsts šādu nelikumību atļaujas daudzus gadus un bez jebkādām tiesiskām sekām.Negribu diskutēt par naudas lielumu un varēšanu vai nevarēšanu, bet par cieņu pret likumiem un to ievērošanu. Ja šādas summas valstij nav un tā nekad tās netaisās maksāt, sen jau šis likums bija jāgroza un jāpiemēro realitātei, nevis jāignorē. Šāda rīcība kārtējo reizi grauj uzticību valsts pārvaldei un politikai kopumā.Par atbildību. Vairākus gadus pēc zemnieku organizāciju pieprasījumiem Zemkopības ministrija, ne jau bez ministra Mārtiņa Rozes ziņas, klusēja, cik lielu summu tad veidotu šie likumā noteiktie 2,5 procenti. Pagājušajā nedēļā pēc budžeta apstiprināšanas valdībā ministrija zibens ātrumā nodeva lauksaimnieku rīcībā informāciju par summām un procentiem subsīdiju sakarā. 2007. gadā atbalsta summa bija 1,06, 2008. – 0,89 procenti, bet 2009. plānota 0,62 procenti no budžeta izdevumiem. Zemkopības ministrs M.Roze tagad lauksaimnieku auditorijā pauž savu sašutumu par valdības lēmumu un aicina lauksaimniekus nesamierināties ar situāciju. Cēla rīcība. Man tikai ir jautājums – kurš ir nozares vadītājs jau sešus gadus un kuram būtu jānodrošina, lai valsts izpildītu likumā noteiktās saistības pret saviem iedzīvotājiem? Kurš pieļāvis šādu klaju likuma ignoranci daudzu gadu garumā un nav par to informējis sabiedrību ne pagājušogad, ne pirms trīs gadiem? Kurš par to ir atbildīgs?Esmu pārliecināts – ja Finanšu ministrija nebūtu pieprasījusi Zemkopības ministrijai samazināt izdevumus, līdz ar to arī subsīdijas, M.Roze arī šogad būtu noklusējis patieso situāciju ar valsts atbalstu. Acīmredzot ministrs nespēj valdībā aizstāvēt lauksaimnieku intereses un ar viņa viedokli Ivars Godmanis nerēķinās. Turpinot šādi cīnīties par lauksaimnieku interesēm, varam tikai minēt, kādi pārsteigumi mūs sagaida nākotnē.
