Izskanējusi Jura Karlsona autorprogramma ar trīsdaļīgo «Sinfonia brevis».
Ar kompozīciju «Vakara lūgšana» sākās profesora Jura Karlsona autorprogramma, ko sniedza orķestris «Sinfonia concertante» diriģenta Andra Vecumnieka vadībā. Gaiša sasaukšanās stīgās, tad spriegi iezīmīgs čella solo ar tautasdziesmas «Tek saulīte» intonāciju. Uzburts noskaņu brīdis Jaunpiebalgas baznīcā, kam šis opuss veltīts. «Latvijas koncerti» jelgavniekiem bija sagādājuši iespēju klausīties laikmetīgo mūziku, un tas patiesi bija notikums. Cita kompozīcija – «Veltījums Jānim Ivanovam klarnetei un stīgu orķestrim» – varbūt turpināja liriski trauslo stīgu, kas aizsākta «Vakara lūgšanā». Klusa, skaista klarnetes balss – cik labi tā saskanēja ar stīgām un tomēr – kā cits vēstījums ar skatu no malas? Komponista J.Karlsona trausli smalkais skaņuraksts ļauj klausītājiem domāt pašiem savu versiju. Koncerta programmā kopumā «Sinfonia concertante» spēle izvērsta, noslīpēta, iespējami tuva autora iecerei, par ko atzinība A.Vecumniekam. «Veltījumā» ar izlīdzinātu, gleznaini skaistu toni priecēja klarnetists Mārtiņš Circenis.Trīsdaļīgā «Sinfonia brevis» pieder liriski psiholoģiskam simfonismam. Apcerīga pirmā daļa, negaidītas noskaņu maiņas otrajā – īsts pārdomu virpulis, tad smalka izskaņa (ieskanas arī čelesta). Dramatisks spriegums bija saklausāms «Sinfonia brevis» trešajā daļā. Visas trīs kompozīcijas – «Vakara lūgšana» (1999), «Veltījums Jānim Ivanovam klarnetei un stīgu orķestrim» (2006), «Sinfonia brevis» (2004) – patiesi ir laikmetīgā jaunā mūzika, apliecinot lielisku orķestra izjūtu, spilgtu simfoniķa talantu, kāds neapšaubāmi piemīt profesoram J.Karlsonam. «Sinfonia concertante» skanējums smalks, saliedēts, izlīdzināts. Lai arī jelgavnieki, pateicoties «Latvijas koncertu» aktivitātēm, radināti pie vērienīgām mūsdienu mūzikas programmām, šoreiz labi iederējās muzikoloģes Lienes Jakovļevas sarunas ar komponistu J.Karlsonu, diriģentu A.Vecumnieku un pianistu J.Žvikovu. Komponists atklājās it kā no citas puses ar elegantu, sprēgājošu humora dzirksti, lūkojoties kā opusu tapšanā, sadarbībā ar atskaņotājiem un arī vēlējumos topošajiem mūziķiem. Arī savā sešdesmitgadē profesors J.Karlsons ir kopā ar jaunatni. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pedagogs (no 1974. gada), rektors veselus septiņpadsmit gadus (1990 – 2007). No profesora J.Ivanova mantotā nopietnība, pamatīgums, precizitāte varbūt ir arī J.Karlsona panākumu pamatā. Bet metīsim skatu pagātnē! Kā šodien skan J.Karlsona pirms trīsdesmit četriem gadiem komponētais Pirmais koncerts klavierēm un kamerorķestrim? Domu svaigums un pārpārēm plūstoša enerģija, blīvs mūzikas skaņu audums. Nedaudz barokālu vaibstu koncerta pirmajā daļā, džeza improvizācija – trešajā. Kompozīcijas lēnajā daļā – spriegs skaudrums. Komponista klaviermūzikas labam interpretam J.Žvikovam veiksmīgs atskaņojums. Latviešu komponistu klavierkoncerti neskan bieži, tāpēc jo zīmīgs šis sniegums. No mazliet niknas enerģijas līdz izsmalcinātam vēstījumam atturīgi gleznainās orķestra krāsās – tāds ir komponista J.Karlsona līdzšinējais devums. Jelgavā silti uzrunāts un sveikts no Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa, arī no Mūzikas vidusskolas – direktora vietniece mācību darbā Ināra Puķīte, Jelgavas Latviešu biedrība. Kāda lakoniska, smalka latviešu mūzikas lappuse ir pavērta, sniedzot veldzi mūzikas interesentiem.
