Vides pieejamība cilvēkiem ar ratiņiem pilsētā pamazām uzlabojas, taču joprojām doties ielās bez pavadoņa cilvēkam ratiņkrēslā ir apgrūtinoši. Problēmas ir arī vājredzīgajiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem.
Jelgavā ir vairāk nekā 100 cilvēku ratiņkrēslos, kas regulāri pārvietojas pa pilsētas ielām, apmeklē dažādas institūcijas un cenšas pielāgoties videi. Sola labotiesIk palaikam ielās dodas eksperti, objektu plānotāji, būvinspektori un cilvēki ar īpašām vajadzībām, lai pārliecinātos, kā pilsētā tiek uzlabota vides pieejamība ratiņniekiem. Pēdējā reidā piedalījās arī ratiņnieki: sertificēts vides pieejamības ekspertkonsultants Kārlis Rūba, invalīdu biedrības «Ēdelveiss» priekšsēdētājs Vadims Račiks un sieviešu invalīdu biedrības «Zvaigzne» priekšsēdētāja Dzintra Saulkalne. Apmeklētas vairākas bankas, viesnīca, Ledus halle un izglītības iestādes. Jau iepriekš institūcijas tika rakstiski brīdinātas par monitoringu un nepieciešamības gadījumā vadība aicināta uz pārrunām. «Vislielāko izbrīnu radīja situācija banku Jelgavas filiālēs. «Norvik» bankā un SEB filiālē ratiņniekiem nebija nekādu iespēju iekļūt. Arī citās, piemēram, «Parex» bankā, uzbrauktuve nav ierīkota atbilstoši invalīdu spējām. Taču vairums iestāžu vadītāji bija saprotoši un atzina, ka tuvākajā laikā gaidāmi uzlabojumi,» stāsta SLP Sociālās rehabilitācijas sektora vadītāja Irina Bančuka. Jau drīzumā pie pacēlājiem tikšot SEB Jelgavas filiāle, viesnīca «Jelgava», «Norvik»banka un citas iestādes. Pie daudzām nozīmīgām institūcijām nav atrisināts jautājums par invalīdu transportlīdzekļu stāvvietām, piemēram, pie Valsts ieņēmumu dienesta.Sāpju akmens – trotuāriK.Rūbe «Ziņām» atzina, ka pamazām situācija pilsētā uzlabojas: «Arvien vairāk objektu īpašnieki konsultējas par invalīdu uzbrauktuves vai pacēlāja ierīkošanu, interesējas, kā cilvēkiem būtu ērtāk, aicina piedalīties projektu izstrādē. Ir arī daudz labu piemēru, kā Hipotēku banka, biznesa centrs «Zemgale» un citas iestādes, kur iekļūt ar ratiņiem nav problēmu.» Savukārt ratiņnieku V.Račiku nedaudz izbrīnīja Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola, kur ratiņniekiem nav piemērotu labierīcību. Arī veikalos pie kasēm mēdz izbūvēt krietni šaurākas ejas par ratiņkrēsla platumu. Sāpju akmens invalīdiem un māmiņām ar mazuļu ratiņiem ir ietves un nobrauktuves. Māmiņa Ērika Rozenberga stāsta, ka gada laikā bedraino ietvju dēļ trīs reizes ratiņiem nolūzis ritenis. Par ceļu seguma katastrofālo stāvokli sūkstās arī citas zīdaiņu māmiņas.Stabi ietves vidū ir draudīgi«Mēs nevaram prasīt, lai cilvēki ievēro lietas, ko viņi nezina,» pēc vairāku pilsētas sabiedrisko iestāžu apmeklējuma secinājuši Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas teritoriālās organizācijas vadītāja Svetlana Sproģe un viņas kolēģi Sigita Ausmiņa un Dzintars Ģērmanis, kuri Baltā spieķa dienā rīkotajā reidā centās izzināt vides pieejamību redzes invalīdiem. Kādi ir būtiskākie trūkumi? Pirmais – grūti pamanāmi šķēršļi uz ietvēm. Pelēkā dienā, ejot pa pelēku bruģi gan redzes invalīdus, gan bērnus vai jebkuru domās iegrimušu gājēju apdraud pelēks laternas stabs, kas pēkšņi parādās ietves vidū. Izrādās, arī modernā, drošību stiprinošā stikla siena, kas nesen izveidota pilsētas domes pirmajā stāvā, kontrastaini saskatāma tikai no ārpuses. Izejot no domes, vājredzīgam cilvēkam tā grūti pamanāma. Vienu otru trūkumu zināmā mērā kompensē apkalpojošā personāla uzmanība. Tā, piemēram, pie ieejas «Parex» bankā uz durvīm un pakāpieniem nav nekāda marķējuma, taču tūlīt pie ieejas redzes invalīds tiek pamanīts un viņam sniegta palīdzība. Līdzīgi ir autoostā, kur maršrutu kustības saraksti ir diezgan sīkā drukā, taču kasieres ir laipnas un nekad neatsaka, ja kāds jautā par sev vajadzīgo reisu. Labs piemērs, kā marķētām vajadzētu būt publiskas iestādes ārdurvīm, ir Mēness aptieka Raiņa ielā. Tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža» orientēšanos atvieglo šahveida grīdas flīzes, toties invalīdiem domāto liftu var atrast tikai zinātājs. «Runājot par šīm problēmām, mūsu mērķis nav kādu kaunināt, bet gan aicināt uz sadarbību,» piebilst S.Sproģe.
