Atsaucoties uz «Zemgales Ziņu» 15. oktobra aicinājumu izteikties par notiesāto jautājuma risinājumu, es, cietuma būvtehniķis, kurš jau piecus gadus dažādos veidos saistīts ar ieslodzītajiem, sen esmu secinājis un nonācis pie idejas, kā sagatavot notiesātos tautsaimniecības apritei. Lai gan Tieslietu ministrija ar Cietuma pārvaldi un Ministra kabineta atbalstu nolēma Pārlielupes cietumu slēgt, tas mani sevišķi neuztrauc, jo izstrādāts cits variants – daļu Pārlielupes cietuma ēkas nodot nevalstiskajai organizācijai «Cerība» (vadītāja Ruta Kļaviņa), otru daļu, nodibinot vēl vienu nevalstisko organizāciju, atvēlēt tai, lai notiesātos, kuri nolēmuši mainīt savu uzvedību, sagatavotu dzīvei. Kuri grib laboties, tiek atbrīvoti nosacīti, bet šajā iestādē apgūst specialitāti, kas vajadzīga tautsaimniecībā, divus divarpus mēnešus viņi varētu apgūt arodu un neizietu no apcietinājuma neziņā – dabūs darbu vai ne, bet apmācības laikā jau zinātu, kas viņus ņems darbā. Invalīdiem ratiņkrēslos būtu izdevība ne vien nodarboties ar sportu, bet arī kļūt par apmācības instruktoriem, sevišķi mazās mehanizācijas speciālistiem. Tas būtu invalīdu un notiesāto problēmas risinājums.
