Kādus darbus vietvaras varētu nodot privātām firmām, tādējādi atslogojot savus resursus? Kā bija sagaidāms, respondentu atbildes ir visai neviennozīmīgas.
Uldis Rīgavs, SIA «MNL» valdes priekšsēdētājsBirokrātija – kā hidraTas ir vispārināts jautājums, taču kopumā skaidrs, ka pasaulē attīstīta privātā iniciatīva, tā ir ekonomiskāka, operatīvāka un tā tālāk, sastopami arī privāti cietumi. Viennozīmīgi, pašvaldībās ir saskatāms uzpūsts birokrātiskais aparāts gluži kā hidras galvas – tiklīdz vienu nocērt, četras vietā. Noteikti iespējams to visu gan sašaurināt, gan vienkāršot, gan daudzas lietas nodot privātās rokās. Padomju laikā vienai sīkai pārbūvei dokumentus varēja nokārtot dažās minūtēs. Kad savulaik privatizēju un nojaucu vienu nelielu būvi, process aizņēma vairāk nekā trīs gadus, dokumentu saskaņošana izmaksāja nepilnus četrus tūkstošus, nojaukšanas darbi – ap 500 latu. Normāli būtu, ja privāta struktūra visu procesu uzraudzītu un iekasētu par to maksu. Tagad uzņēmējam visur jādodas pašam, jāstāv rindās, taču jāsaprot, ka, stāvot rindā, nenotiek naudas pelnīšana, no kuras pēc tam tiek maksāti nodokļi. Līdz šim piedzīvoti dažādi gadījumi – lai saņemtu izziņu, nepietiek tikai ar pārskaitījumu, pēc tam jāiet uz banku pēc zīmoga, valsts struktūra pati sev izsniedz izziņu, ka firma nav parādā valstij, un tamlīdzīgi.Andis Kursītis, LLU SZF lektorsSabiedrība tam nebūtu gatavaĀrvalstu pieredze liecina, ka privātām struktūrām plaši tiek nodotas funkcijas, kas saistītas ar brīvā laika pavadīšanu, – sporta un kultūras pasākumu organizēšana, arī bērnudārzi. Mūsu apstākļos gan pastāv zināms korupcijas risks, ka var tikt slēgti līgumi ar amatpersonu radinieku firmām. Piemēram, ASV ļoti izplatīta ir valsts un privātā partnerība, līgumos precīzi tiek atrunāti pienākumi, soda sankcijas, veiktas tā saucamās apsteidzošās investīcijas, kad tiek ieguldīts privātais kapitāls, bet municipālā iestāde ik gadu ieguldītājam maksā noteiktu summu. Manuprāt, Latvijā privātfirmas nevarētu nodarboties, piemēram, ar dokumentu izsniegšanu, jo uzņēmumu darbiniekiem būtu problemātiski pārzināt visas nianses, arī sabiedrība tam nebūtu gatava, jo saskatītu slēptu privatizāciju, mani studenti kādā diskusijā šādu situāciju nodēvēja par «domes privatizēšanu». Pašvaldībās pēc idejas jāievieš uzņēmējdarbības princips, taču tas pagaidām ir tikai teorētiski.Gunārs Kurlovičs, Jelgavas pašvaldības izpilddirektorsVispirms jāsakārto normatīvie aktiPašvaldībā bijušas diskusijas, taču konkrēti lēmumi nav pieņemti, jo vispirms valstī jāsakārto normatīvie akti. Vienīgais, kas regulē šo jomu, ir Koncesijas likums, un, ja būs nepieciešamība, pašvaldība strādās saskaņā ar to. Likums par pašvaldībām paredz, kas pašvaldībai jānodrošina un jāorganizē. Tas nozīmē, ka organizēšanas funkcijas var deleģēt privātuzņēmējiem. Šāda sadarbība notiek pašvaldības aģentūrai «Pilsētsaimniecība», kas slēdz līgumus ar privātuzņēmumiem, piemēram, lai uzturētu kārtībā pilsētas teritorijas.
