Kad Burts nokauj, Gars dara dzīvu. Nē, paskatīsimies no otras puses – līdz tam brīdim, kad lupatu lēveros plīst cilvēcība un monotonā balsī ierunājas likums, instrukcijas, norādījumi un citāda kārtība. Tā iezaigo acīs kā auksts stikls, jo kaut kur un kaut kā stāv rakstīts. Tā vajag!Vakar piedzīvoju draņķīgu dienu. Galvā jaucās tūkstošiem domu, kas zaga miegu un meta murgos, kā ar pirkstu ievelkot drūmās sajūtas šodienas vaibstos, bet es smaidu un saku – viss kārtībā (ja kāds vispār pajautā), jo tāds protokols. Ko es te izvirdīšu un saplakšu kā peļķe, ko kādam nāksies uzslaucīt? Nevienam kolēģim darba līgumā nav ierakstīts, ka tas viņa pienākums un cik par to samaksās.Citu dienu es nokavējos. Tam nevajadzēja atgadīties, bet pēdējā brīdī atklājās, ka vienam bērnam pazuduši cimdiņi un neatšķetināmā murskulī sapinušās kurpju auklas, bet otram par katru cenu jāsameklē mīļmantiņa, lai bērnudārzā priecīgāk. Rezultātā desmit minūtes nost. Priekšnieks jau gaida pie durvīm, drūmi raugās caur pieri un cer, ka tas vairs neatkārtosies – palasi līgumu, cikos jābūt. Pārējais man pie kājas!Pie kājas līdzjūtība, sapratne un iežēla. Man tūlīt pasaulē nāks bērniņš, bet starp lielajām sāpēm tu prasi, kāds man personas kods un cik gados sākās mēnešreizes, jo tāda instrukcija!Savukārt mana labākā draudzene publiskajā telpā noklusē savu viedokli un sāpi, jo pastāv vesels rakstu gabals, kā jāskan amatpersonai. Strikti, auksti un ledaini pareizi, truli šķindot skaistās frāzēs un neko neizsakošās skaņās. Daudzsološs projekts, kas mazinās to un veicinās šito, attīstīs sadarbību un nodrošinās ilgtspēju… Patiesībā tu apzinies, ka mēsli lieli, jo pakļaus bezjēdzīgam papīru darbam simtiem cilvēku un galu galā čiks no tā visa sanāks. Mēs abas to saprotam, bet diktofonam jābūt izslēgtam, jo nesen tev bija pamatīgi kursi, kuros lielā priekšniecība iegrozīja ierēdņu smadzenes, iekodējot: «Tu neesi nekas. Zemāks par zāli un klusāks par ūdeni. Nelecies!» Bet Burts taču uzlabo dzīvi, uzliek rāmi, satur kopā, lai neizjuktu, tu pukojies, uz mirkli iedomādamies, kāda izskatītos pasaule, ja ļautu vaļu tikai cilvēcībai. Visam tam, kas atšķir mūs no dzīvniekiem. Bet varbūt nebūtu tik slikti? Vajadzētu paeksperimentēt un iedibināt cilvēcības dienu. Gan jau pasaule neapgāztos!
