Latvija pašnāvību skaita ziņā ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē.
Rudens tiek uzskatīts par depresīvāko gadalaiku. Ļoti bieži mūs nomācošie un sāpinošie apstākļi gatavi pārsniegt galējo robežu, kur domas arvien vairāk sliecas uz pašnāvības tieksmi. Cilvēka iekšējie resursi izsīkst, un viņš nespēj rast spēku dzīvot. Oktobra pāris nedēļās vien Jelgavas slimnīcas «Ģintermuiža» Bērnu nodaļā ārstējušies četri (!) nepilngadīgie, kuri bija mēģinājuši izdarīt pašnāvību. Kas mudina bērnus spert soli pār liktenīgo robežu, kas atdala dzīvību no nāves?Pašnāvību tieksmes – izteikta pusaudžu problēmaJau vairāk nekā desmit gadu Latvijā vērojama pašnāvību skaita stabilizēšanās, taču tas joprojām ir viens no augstākajiem pasaulē. Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) pētījums liecina, ka Latvijā gandrīz katrs trešais jaunietis kaut reizi domājis par pašnāvību, bet 12 procentu apgalvo, ka to pat mēģinājuši izdarīt. Pētījumā atklājies, ka lielākas pašnāvības tieksmes ir meitenēm, viņas mēģinājušas to darīt divreiz biežāk nekā puiši. Palielinoties jauniešu vecumam, aug to skaits, kuri piedzīvojuši tuva cilvēka pašnāvību. Atklājies arī, ka, kļūstot vecākiem, ir vairāk to, kas mēģinājuši savai dzīvei padarīt galu. Tā jau 13 – 14 gadu vecumā 21 procents pusaudžu domājuši par pašnāvību, 15 – 16 gadu grupā šis skaits palielinās līdz 27 procentiem, bet 17 – 18 gadu grupā tas ir 31 procents. Pamatskolas laikā pašnāvību mēģinājuši izdarīt astoņi procenti bērnu. Savukārt jaunieši ap 20 gadu vecumu jau daudz retāk norāda, ka būtu mēģinājuši pašrocīgi aiziet no dzīves, un pētījuma autori secinājuši, ka pašnāvības tieksme ir izteikta pusaudžu problēma.Īpaši agresīvas – meitenes Vēl pirms gada Jelgavu pāršalca trauksme, ka pazuduši vairāki skolēni. Vēlāk noskaidrojās, ka jaunieši izdarījuši pašnāvību, pakaroties, noslīcinoties un pārdozējot medikamentus. Jelgavas slimnīcas «Ģintermuiža» Bērnu nodaļas vadītāja psihiatre Ludmila Zilbermane atzīst, ka pēdējos gados ievērojami audzis suicīda (pašnāvību) mēģinājumu skaits. Oktobrī vien psihoneiroloģiskās slimnīcas Bērnu nodaļā nonākuši četri pusaudži, kas mēģinājuši atņemt sev dzīvību. Psihiatri norāda, ka liela daļa pašnāvības cēloņu meklējami bērnu depresijā. Toties tā cieši sasaistīta ar sociāliem sarežģījumiem, problēmām ģimenē, vecāku nesaskaņām, konfliktiem. «Strādājot ar šiem pacientiem, varu izdalīt trīs grupas, kādēļ jaunieši sper šādu izmisuma soli. Pirmkārt, depresijas vadīti. Tā raksturīga gan cilvēkiem ar garīgām saslimšanām, gan pārējiem, kurus ilgstoši nomoka kāda sasāpējusi dzīves situācija. Īpaši tā izpaužas šķirtu ģimeņu bērniem. Otra grupa ir jaunieši ar smagām ģimenes problēmām. Parasti tās izraisa vecāku nesaskaņas, kas bieži vien iet rokrokā ar agresīvām izpausmēm pret bērnu, ietverot kā emocionālo (bērni pamesti novārtā, jūtas nevajadzīgi un nepieskatīti), tā fizisko vardarbību. Pusaudži sāpīgi uztver mammas un tēta šķiršanos. Trešais – jaunieši ar problēmām skolā, kas pēdējā laikā īpaši izpaužas. Jauniešu savstarpējās attiecības kļuvušas asas. Mani kā sievieti un māti māc bažas, ka izteikti agresīvas pēdējā laikā kļuvušas pusaudzes. Jau mazām meitenēm ir tieksme būt īpaši nežēlīgām, viņām patīk pazemot savas vienaudzes,» secina psihiatre. Parasti šādi bērni jūtas nemīlēti, trauksmaini, nerealizēti, ar lielām psiholoģiskām problēmām, un tā viņi grib sevi apliecināt.Ārste secina, ka pašnāvības mēģina izdarīt aizvien jaunāki bērni, pat astoņu, desmit gadu vecumā. Pašnāvību mēģinājumu biežākie iemesli Laulāto (vecāku) šķiršanāsProblēmas ģimenēNodarbošanās vai finansiālā statusa maiņaKādas cilvēkam nozīmīgas un svarīgas personas atraidījumsKauns par izdarīto
