Šoruden ar aptuveni trešdaļu lielākiem apkures tarifiem sākuši strādāt teju vai visi Latvijas centralizētās siltumapgādes uzņēmumi. Protams, tie nav vienādi visā valstī, jo, ceļoties dabasgāzes cenai, kas ir galvenais siltuma ražošanas avots, katram uzņēmumam bijusi sava sākuma latiņa. Bet ne tas pašlaik ir būtiskākais. Proti, pasaules tirgos jēlnaftas cena salīdzinājumā ar to, kāda bija, piemēram, pirms gada vai pat pusgada, pamatīgi nokritusies. Un tieši šai situācijai būtu jāietekmē tāds nozīmīgs augstās apkures izmaksu radītājs kā dabasgāzes tarifi. Lieta tāda, ka dabasgāzes cenas noteikšanas formula ir visciešākajā veidā saistīta ar naftas cenu. Pareizāk sakot, ar vienu no tās produktiem – mazutu. Ceļoties tā cenai biržās, kāpj dabasgāzes cena, un otrādi. Ņemot vērā šo tendenci, būtu loģiski sagaidīt, ka varētu tikt pārskatīts pirms neilga laika Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais tarifs, kas bijis minētā siltumenerģijas maksas straujā kāpuma iemesls. Vismaz uz šāda absolūti loģiska soļa nepieciešamību norāda gan ekonomisti, gan uzņēmēji. Droši vien dabasgāzes un attiecīgi siltumenerģijas tarifu noteikšana ir gana smagnējs process. Tajā pašā laikā tas nekādā gadījumā nav apkures sezonas sākumā nepaveicams darbs, kas noteikti būtu jāpārceļ uz nākamo gadu. Galu galā arī palielinātie dabasgāzes tarifi tika izskatīti un apstiprināti dažu mēnešu laikā. SPRK un tās vadītājai Valentīnai Andrejevas kundzei būtu jāatgādina par šādu nepieciešamību.
