Pēc Jelgavas vietvaras domām, tās rīcībā neesot brīvu štata darbinieku vakanču, bet pašreizējiem amatiem nodrošināts atbilstošs darba apjoms, tā apgalvo pilsētas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, komentējot Ministru prezidenta Ivara Godmaņa aicinājumam ieviest taupības režīmu amatpersonu atalgojumā, līdzīgi kā to grasās darīt valsts pārvaldes struktūrās.
«Jelgavas dome ir viena no nedaudzajām pašvaldībām, kas ievēroja vienošanos ar valdību šajā gadā algas nepalielināt vairāk nekā par desmit procentiem,» skaidro G.Kurlovičs. Viņš uzsver, ka patlaban Jelgavas pašvaldības struktūrās strādājošie, kas ir arī bibliotēku, muzeju, kultūras un izglītības iestāžu darbinieki, pilnā apmērā nesaņem samaksu proporcionāli minimālās algas kāpumam. Turklāt vietvara pildot likumā «Par pašvaldībām» noteiktās funkcijas, kuru īstenošanai nepieciešami atbilstoši darbinieku resursi. Šogad amata algas palielinaŠā gada jūnijā Jelgavas domnieki lēma par 15 procentiem palielināt pilsētas mēra Andra Rāviņa amatalgu, kas no 1. jūlija ir 2130 latu (2007. gadā tā bija 1680 latu mēnesī, bet pērnā decembra sēdē deputāti to nolēma paaugstināt līdz 1850 latiem). Kā tolaik skaidroja domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne, 2007. gada janvārī pieņemtais lēmums par domes priekšsēdētāja algu to paredz 14 valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Tajā pašā laikā minimālās algas kāpuma tempi apsteiguši pašvaldības darbinieku algas kāpumu, jo A.Rāviņam tā no 1. jūlija ir 95,09 procenti no minētajām 14 mēnešalgām. Pieņemot lēmumu par priekšsēdētāja darba samaksu, par 15 procentiem tās palielinājās arī pārējiem pašvaldības darbiniekiem, jo piesaistītas mēra amata algai. Viņa vietniekam un pašvaldības izpilddirektoram tā ir 85 procenti, bet izpilddirektora vietniekam – 80 procentu no priekšsēdētāja algas. Savukārt pārvalžu vadītāji saņem 70 – 85 procentus no izpilddirektora amatalgas, bet pārvalžu sektoru vadītāji – no 55 līdz 75 procentiem. Ja ietaupīs, jāatsakās no attīstībasG.Kurlovičs uzskata – ja pašvaldībai būtu jālemj par taupības pasākumiem krīzes apstākļos, tas būtu iespējams, samazinot finansējumu noteiktām attīstības programmām un projektiem. No pilsētas attīstības viedokļa raugoties, tas nebūtu efektīvs risinājums nedz īstermiņā, nedz ilgtermiņā. Pašvaldības mērķis joprojām esot piedalīties ES fondu līdzekļu apguvē, un tas nozīmē, ka būs jāatrod līdzfinansējuma resursi. «Pašvaldības mērķis nav samazināt izdevumus, bet palielināt ieņēmumus, novirzot pēc iespējas vairāk līdzekļu to jomu attīstībai, kas palīdz to sasniegt,» uzskata G.Kurlovičs.
