Laukkopji risku fondam nenotic, vēl neviens nav izvēlējies apdrošināt ziemāju sējumus.
Pēc vairāku gadu darba šovasar Zemkopības ministrija ar lielu lepnumu paziņoja, ka beidzot stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda». Tādēļ šoruden, kaut diezgan nemanāmi, tomēr lauksaimnieki aicināti Lauksaimniecības risku fondam pieteikt iesētās ziemāju platības, kuras 2009. gada pavasarī plānots pieteikt vienotajam platības maksājumam. Iesniegumus par ziemāju sējumiem līdz 1. novembrim pieņem Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās lauksaimniecības pārvaldes. «Ziņu» rīcībā ir informācija, ka pāris dienu pirms šā termiņa fondā nav pieteicies neviens lauksaimnieks. Zemnieki to skaidro īsi – tādai apdrošināšanas sistēmai viņi netic, nav pārliecības, ka lielu postījumu gadījumā zaudējumi tiks segti kaut minimālā apmērā. Fondā nav starta kapitālaSākoties Lauksaimniecības risku fonda darbībai, lauksaimniekiem ir iespēja apdrošināt sējumus, dārzeņu un kartupeļu platības valsts izveidotā fondā, kuru administrēs un uzraudzīs Lauku atbalsta dienests. Tādējādi nākamgad pēc platību apsēšanas vai apstādīšanas ar paredzētajiem kultūraugiem iesniegumus risku apdrošināšanai LAD pieņems līdz 15. jūnijam, informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska. Fonda līdzekļus veidos lauksaimnieku iemaksas, kuru lielums būs noteikts atbilstoši statistikas datiem, vai arī otrā variantā – lauksaimniekiem būs iespējas noteikt iemaksas atbilstoši savas saimniecības rādītājiem. Fonda dalībnieka iemaksas ne vairāk kā 50 procentu apmērā tiks segtas no nacionālo subsīdiju finansējuma. Tas nozīmē, ka pusi apdrošināšanas summas iemaksā zemnieks, bet otru pusi sedz valsts. Biedrības «Zemnieku saeima» direktore Rita Sīle «Ziņām» teic, ka citur ES valsts līdzfinansē līdz pat 80 procentiem apdrošināšanas iemaksu, bet Latvijā noteikts – ne vairāk kā pusi. «Zemniekiem šī sistēma nav pievilcīga – ja ar ziemājiem pavasarī kas notiks, ticamākais, atlīdzību nevarēs saņemt. Turklāt pieteikšanās fondā ir bagāta ar administratīvajiem šķēršļiem – vairākkārt jāierodas LAD, jāsedz administratīvās izmaksas. Lauksaimniekos nevalda pārliecība, ka riska varbūtība ir tik liela, lai būtu vērts ieguldīt fondā,» vērtē R.Sīle. Lai postījumu gadījumā segtu zaudējumus, fondā jābūt uzkrātiem (iemaksātiem) pietiekami lieliem līdzekļiem, bet, tā kā tos veido vien pašu zemnieku iemaksas, par ko jāalgo arī fonda administrācija un tā darbība, nav zināms, vai maz būtu nauda, ko zemniekiem izmaksāt. Sola segt trešdaļu zaudējumuLauksaimniecības risku fonds nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītos zaudējumus kompensēs, ja tiks iznīcināts vairāk nekā 30 procentu vienas saimniecības attiecīgās kultūras gada ražas. Kompensācijas paredzēts maksāt 30 procentu apmērā no nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto zaudējumu summas. Tas nozīmē, ka lauksaimniekam labākajā gadījumā kompensēs tikai trešo daļu zaudējumu.Lauksaimniecības risku fonda darbības joma ir nelabvēlīgo klimatisko apstākļu – sausuma, karstuma, lietavu, sala, krusas, salnu, vētru, strauju gaisa temperatūras svārstību – radīto zaudējumu daļēja kompensācija lauksaimniecības produkcijas ražotājiem augkopībā. Fonda finanšu līdzekļus veidos juridisko un fizisko personu iemaksas, kuras LAD pieteiksies vienotā platības maksājuma saņemšanai. Apdrošināšanas sistēma jāpilnveidoBiedrības aptaujātie zemnieki atzinuši, ka viņi šoruden neplāno iesaistīties brīvprātīgajā lauksaimniecības risku fondā. Lauksaimnieki pārliecināti, ka apdrošināšanas sistēma izstrādāta vāji, turklāt pat ZM darbiniekiem neesot skaidrs, kā tā dzīvē funkcionēs.Zemnieki pauž neizpratni arī par aprēķina formulā izmantojamiem ražības datiem, kas neatbilst reālajai situācijai. ZM Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta vecākais referents Ritvars Zapereckis sola, ka pēc fonda darbības sākšanas likumdošanu būs iespējams pilnveidot, jo patlaban grūti paredzēt visas nianses, ar kurām nāksies saskarties praksē. Arī R.Sīle vērtē, ka «kucēns ir radīts, tagad tas jāsāk skolot, lai dotu kādu labumu». Uzziņai Riska iestāšanās gadījumā pārbaudes dabā veiks Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, kas rezultātus iesniegs LADLaukaugiem iemaksu apmērs veidos aptuveni 1,2 – 7,6 latus par hektāru, kartupeļiem – 18,6 – 22,2 latus, lauka dārzeņiem – 43,02 latus par hektāruPrecīzu kārtējā gada iemaksu fondā, pamatojoties uz lauksaimnieka iesniegumu, aprēķinās LAD
