Sākas pasākumi, veltīti Ojāra Vācieša 75. dzimšanas dienai, kas aprit 13. novembrī.
O.Vācietis mūsu tautai ir tikai viens, iespējams, pat vislielākais latviešu dzejnieks – nekautrēsimies savus dižgarus saukt vārdos, kādus tie pelnījuši, neraugoties uz skauģu vēl ne tik sen piesaukto (līdzīgi kā nule Vijas Artmanes aiziešanas gadījumā) komunistisko pagātni. Jāpiekrīt Jānim Peteram: «Nav daudz dzejnieku, kas būtu spējuši uzturēt neatslābstošu interesi par savu jaunradi nu jau vairākus gadu desmitus. Rakstīšana bija Ojāra Vācieša eksistences veids.»Jau šovakar pulksten 17 Ojāra Vācieša muzejā Rīgā (O.Vācieša ielā 19) dzejnieka rokrakstu izstādes «…es metos rokrakstu sabiedrībā» atklāšana. Piedalīsies Inga Gaile, Andra Manfelde, Imants Auziņš un Sergejs Moreino. Pēc veidotāju ieceres, izstāde stāstīs par dzejnieka rokrakstu pasauli – pirmajām dzejoļu kladēm, leģendārajām dzejoļu burtnīcām, piezīmju grāmatiņām, Pārkeru (pildspalvu), rakstāmmašīnām, zīmējumiem, kas tapuši starp dzejoļu sacerēšanu. Foto un videomateriāli ļaus ielūkoties dzejnieka rakstīšanas procesā.8. novembrī pulksten 15 O.Vācieša muzejā tiks atklāta Gunāra Bindes fotoizstāde «Rakstnieki», bet 11. novembrī pulksten 16 turpat risināsies izcilā dzejnieka jubilejai veltīta atmiņu pēcpusdiena. Rīgas rātsnamā 12. novembrī pulksten 14 paredzēta fotogrāfa Ata Ieviņa izstādes «Fotostāsti» atklāšana.Latvijas Nacionālajā operā 13. novembrī pulksten 19 notiks dzejnieka atceres koncerts, kura pirmajā daļā pasniegs O.Vācieša literāro prēmiju. Otrajā daļā operas solisti, koris un orķestris izpildīs fragmentus no Romualda Kalsona operas «Pazudušais dēls» (O.Vācieša librets pēc R.Blaumaņa darbu motīviem). 21. novembrī pulksten 18 muzejā iecerēts pasākums «Rudeņos turp iet nevaru», kas ir jauniešu kreatīvs interpretācijas sarīkojums ar fotoizstādes atklāšanu, muzikālām, dzejas un mākslas interpretācijām.
