Ar balvu pasniegšanu vakar Jelgavā noslēdzās Zemgales eseju konkurss «Mans Latvijas pilsonis», kurā īpaši atzīmēti arī septiņu Jelgavas skolēnu darbi. Konkursu vispārējās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu organizēja Naturalizācijas pārvalde.
No četriem Latvijas reģioniem, kā arī Rīgas un Rīgas rajona konkursā visaktīvākie bijuši zemgalieši. Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas nodaļas vadītāja Silvija Kaufelde zina teikt, ka iesūtītas 248 esejas, tostarp 65 no Zemgales izglītības iestādēm. No Jelgavas par labākajiem atzīti Spīdolas ģimnāzijas skolnieku Jāņa Tomašūna un Oskara Lūsiņa, Valsts ģimnāzijas skolnieču Andas Jansones, Lienes Pelēces, Vikijas Lešinskas, Martas Brankas un Ozolnieku vidusskolas skolnieces Marinas Solovjovas darbi.Visbiežāk par savu Latvijas pilsoņa etalonu skolēni izvēlējušies vecvecākus (vecāmāte 29 esejās, vecaistēvs – 21), eseju personāži ir bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga (20), skolotāji (20), mammas (19) un vienaudži (19). Līdzīgi arī jelgavnieku darbu varoņi ir gan tuvākie cilvēki un ģimenes draugi, gan iztēlē skatāms pilsonis – ideālais latvietis.Zemgales reģiona laureāti, kuru vidū šoreiz Skaistkalnes, Neretas, Kokneses un Vecumnieku vidusskolas pārstāvji, ielūgti uz Latvijas mēroga noslēguma pasākumu 5. novembrī Rīgā, bet visu rajonu labākie esejisti vakar ieradās uz apbalvošanas pasākumu Jelgavā, kur Naturalizācijas pārvaldes vietējās nodaļas darbinieki viņus iepazīstināja ar savu darbu un aicināja ekskursijā uz Jelgavas pili – Lauksaimniecības universitātes muzeju un hercogu kapenēm.«Tā bija ļoti interesanta ekskursija, uzzinājām daudz jauna,» pēc pils apmeklējuma «Ziņām» sacīja viens no konkursa laureātiem – Reinis Krēgers no Vecumniekiem. Lielākā daļa skolēnu apliecināja, ka eseju rakstīšana bijis obligāts mācību programmas pasākums, bet konkursa balvu un ekskursijas veidā iegūtā «papildu» atzinība – patīkams pārsteigums. Fragmenti no darbiem Anda Jansone – par savu vecmāmiņu«Mana Latvijas pilsone ir uzticīga savai valstij, kalpo tās cilvēkiem un mīl savu Latviju. Lai gan neko sevišķi lielu, kas cilvēkiem liktos kaut kas ievērojams, viņa nav paveikusi, tomēr mana omīte vienalga paliek mana Latvijas pilsone, jo tādiem cilvēkiem kā viņa arī būtu jāveido Latvija, tādiem, kas neprasa par savu paveikto citu atzinību, bet gan to dara savas nesavtīgās mīlestības dēļ pret savu valsti, tās tautu, zemi un tradīcijām.»Marina Solovjova – par savu tēvu«Mans tētis nav latvietis, bet viņš šeit dzīvo visu mūžu un mīl šo valsti. Viņš strādā celtniecībā. Varbūt dažam tas neliekas goda darbs, bet kāda Latvija būtu bez šādiem cilvēkiem? Vai Latvija vispār pastāvētu?»Jānis Tomašūns – par ideālo latvieti«Protams, ka ideālam latvietim jāzina sava dzimtā valoda perfekti, bet nedrīkst aizmirst, ka pasaule ir lielāka par Latviju, tāpēc jācenšas sevi pilnveidot svešvalodās.»