Latvijā cienīgi pārapbedīts katrs trešais kritušais vācu karavīrs, no latviešu leģionāriem – katrs septiņpadsmitais.
Sākoties tautas atmodai, par vienu no svarīgākajiem morāles jautājumiem kļuva saglabāt Otrā pasaules kara upuru piemiņu. Padomju okupācijas laikā barbariski tika nolīdzināti vācu karavīru, latviešu leģionāru kapi, daudzviet trūka piemiņas zīmju holokausta upuriem, vēl joprojām to nav nogalinātajiem čigāniem. Jelgavā bija aizauguši arī padomju karagūstekņu kapi. Septiņdesmit astoņus gadus vecais jelgavnieks 1989. gadā dibinātās Latvijas Brāļu kapu komitejas dalībnieks Aldis Egils Hartmanis piedalījies apmēram divu tūkstošu karavīru mirstīgo atlieku ekshumācijā. Viņš vēl aizvien turpina šo neafišētās misijas darbu.Māte neļāva spēlēt bumbu«Rudens ir rakšanai piemērotākais laiks – nav karsts, kukaiņi liek mierā,» savu stāstu par karavīru apbedījumu meklēšanu iesāk A.E.Hartmanis. Šogad septembrī un oktobra sākumā maz lija, zeme sausa, viegla – apstākļi ļoti labvēlīgi. Tādēļ vecais, taču darbīgais vīrs nokārtoja rakšanas atļauju Ozolniekos pie Kaudzīšu mājām, kur par iespējamo karavīru apbedījumu bija ziņojis vietējais iedzīvotājs Jānis Strods. Viņš no bērnības atcerējās, ka Rīgas – Jelgavas šosejas malā ir vieta, kur māte neļāva spēlēt bumbu. Savu prasību viņa pamatoja, teikdama, ka tur apbedīti karavīri. A.E.Hartmanis raka un uzgāja 81 karavīra apbedījumu. Viņu identifikācijai noderīgie žetoni, zobi, metāla priekšmeti aizceļoja uz Vāciju, kur tos pēta. Ja kritušā karavīra personība kļūst skaidra, viņa tuvinieki saņem ziņu. Bez valsts atbalstaStāstījumu turpina A.E.Hartmanis: «No Vācijas esmu saņēmis daudz pateicības vēstuļu. Par šo darbu minētā valsts mani apbalvojusi ar medaļu. Savulaik Saldus «Lauktehnika», pateicoties savām iespējām, atrada 17 tūkstošu kritušo karavīru apbedījumu. Gan ar saldeniekiem, gan citiem meklētājiem esmu sadarbojies kā izlūks zondētājs, kurš, noņemot zemes paraugus, mēģina noteikt, vai pārbaudāmajā vietā tiešām ir apbedījums. Pa šiem gandrīz divdesmit gadiem vācieši Latvijā apzinājuši un cienīgi pārapbedījuši aptuveni trīsdesmit tūkstošus jeb katru trešo kritušo karavīru. Latvieši – katru septiņpadsmito no saviem kritušajiem jeb ap 1200. Karavīru ekshumāciju atbalsta pašvaldības, piemēram Ozolniekos, Valgundē, taču valsts atbalsta nav, un izdarīts maz. Pirmās brīvvalsts laikā tieši Kara ministrijā ģenerāļa Ludviga Bolšteina vadībā izveidota komisija, kas nodarbojas ar šo lietu.»Rakstāmais vienmēr pie rokasPēc A.E.Hartmaņa darba pūliņiem Jelgavā Miera kapos pārapbedīti vairāk nekā divsimt Otrā pasaules karā kritušo vācu pusē karojušo karavīru (starp viņiem apzināti divpadsmit latvieši), bet rajonā atrasts nepilns tūkstotis. Šie karavīri pārapbedīti pie Saldus Novadniekos – Latvijā lielākajā vācu karavīru kapsētā. Savukārt kritušos leģionārus pārapbeda Lestenē. Ziņas par iespējamajām karavīru kapa vietām A.E.Hartmanim sarakstītas četrās kladēs. Informācijas apkopošanu viņš pārņēmis no Andra Tomašūna, kuram agrāk, sabiedrībā ejot, allaž līdzi bijis pavisam sīks blociņš, kurā pierakstīt ziņas, pat nostāstus par kritušo karavīru apbedījumiem. Šis darbs ir aktuāls arī mūsdienās.
