Ar Līvbērzes kultūras namu saistīta teju katra pagasta ģimene.
Šogad Līvbērzē nosvinēta liela jubileja – kultūras namam 35. Gadi gājuši, laiki mainījušies, bet kultūras dzīves tradīcijas saglabājušās. Ar kultūras namu Līvbērzē saistīta teju katra ģimene. Pašlaik tajā darbojas seši pašdarbnieku kolektīvi, notiek svētku pasākumi, balles un dažnedažādi sarīkojumi.Kultūras nams pagastā bijis arī iepriekš, tikai citā ēkā, kas diemžēl kādā ugunsnelaimē nodegusi. Cilvēki uzskatīja, ka kultūras dzīve tāpēc nedrīkst ciest, un radās ideja par jaunu. Pagasta padomes priekšsēdētāja Ilze Vītola stāsta, ka Līvbērzē toreiz bija padomju saimniecība «Jelgava», kuru vadīja Jānis Riders. Sadarbībā ar tās izpildkomiteju un arodbiedrību tika nolemts – kultūras namam jābūt.Pamatakmens likts 1972. gadā, bet 1973. gadā ēka bija gatava. Valsts svētkos, kas tolaik bija oktobra svētki, kultūras namā notika pirmais pasākums.Stāstītu daudzI.Vītola vērtē, ka ziedu laiki kultūras namam bijuši, kamēr pastāvēja padomju saimniecība «Jelgava». Darbojās ļoti daudz dažādu kolektīvu, tostarp pūtēju orķestris, jauktais, sieviešu un vīru koris, deju kolektīvi. Namu izmantoja arī skolas vajadzībām, pulciņiem, teātra studijai.Bet vēlāk valstī pienāca pārmaiņu laiks, kad sabiedriskā rosība nedaudz pieklusa. Kultūras nama ēkas apsildīšana nebija pa kabatai, un divus gadus pasākumi tika rīkoti saimniecības kantorī un mehāniskajās darbnīcās. Tomēr folkloras kopa, dejotāji un tautas lietišķās mākslas studija ne uz mirkli nepārtrauca mēģinājumus. Vēlāk, ieviešot autonomo apkuri, ēkā atdzima kultūras dzīve. Namā gan dziedāts, gan dejots, gan spēlēts. Bijušas sapulces padomju laikos un tagad. Aizvadīti skumjāki brīži, atvadoties no Līvbērzē nozīmīgiem cilvēkiem, un arī priecīgi mirkļi. «Šī ēka varētu stāstīt ļoti daudz interesanta,» teic I.Vītola.Arī tagad namā notiek dažādi skolas pasākumi, organizāciju sarīkojumi, tematiskie vakari, balles, kad ļaudis sabrauc gan no tuvākas, gan tālākas apkārtnes.Piedalās dziesmu svētkos«Cilvēki Līvbērzē vienmēr alkuši pēc kvalitatīvas kultūras dzīves. Viņiem ir vēlme apmeklēt teātra izrādes un pulciņus, diemžēl ne vienmēr mēs varam apmierināt visas vajadzības,» spriež I.Vītola. Tomēr gadu laikā izveidojušies jauni kolektīvi – jauniešu deju kolektīvs «Spīgana», ko vada pašreizējā kultūras nama vadītāja Anita Jaunsubrēna, jau otru gadu darbojas Zemessardzes 52. kājnieku bataljona vokālais ansamblis «Junda». Vairāk nekā desmit gadu dāmas dzied vokālajā ansamblī «Sekvence». Joprojām pastāv vidējās paaudzes deju kolektīvs «Miestiņš», tautas lietišķās mākslas studija «Līve» un folkloras kopa «Zemgaļi».«Pierādījums mūsu aktīvajam un labajam darbam ir kolektīvu «Miestiņš», «Līve» un «Zemgaļi» piedalīšanās dziesmu svētkos,» teic pagasta priekšsēdētāja.Lai nezūd tradīcijas35 gados Līvbērzes kultūras namam bijuši vairāki vadītāji. Daina Vanaga strādājusi visilgāk – no 1973. līdz 1970. gadam. Līvbērzē ieguldījusi savu dzīvi un mūžu. «Būtībā Daina kultūras namā bija visus ziedu laikus. Un, pateicoties viņas aktivitātēm, cilvēki Līvbērzē ir labā nozīmē izlutināti ar augsto kultūras līmeni,» spriež I.Vītola. Viņa piebilst, ka ikviens vadītājs centās turpināt tradīcijas, lai tās nepārtrūktu un attīstītos. «Apstākļi mūsu valstī nav bijuši viegli, taču jebkurā laikā katrs vadītājs vēlējies attīstīt savas idejas, lai kultūras dzīve neapsīktu. Gandrīz ikvienā pagasta ģimenē kāds vai nu bijis, vai joprojām ir pašdarbnieks. Mēs visi esam auguši kopā ar kultūras namu,» uzskata priekšsēdētāja.A.Jaunsubrēna vērtē, ka grūtākais ir sarīkot pasākumu pa prātam visiem. Bet, aprunājoties ar apkārtējiem ļaudīm, darbiniekiem, kopīgiem spēkiem rodas jaunas idejas. Esam lepniPavasarī kultūras nams cer uz pārmaiņām, jo plānoti rekonstrukcijas darbi. «Esam uzrakstījuši projektu konkursam par kultūras nama renovāciju. Diemžēl pieejamo līdzekļu ir tik, ka visu iecerēto mēs nevarētu izpildīt. Plānots, ka tikts pārbūvēts ieejas slieksnis, nomainīti logi un nosiltināta ēka, tādējādi paaugstināta energoefektivitāte,» stāsta priekšsēdētāja. Viņa uzsver, ka ne vienmēr ieguldītie līdzekļi ir redzami. Ik gadu kolektīviem tiek dotas jaunas kurpes, tērpi, svārki, un tie ir lieli ieguldījumi.Šogad jau 35. jubileja, bet būs arī citas. «Mēs esam lepni, ka mums ir šāds kultūras nams. Šajā svētku reizē bija iespēja pateikt paldies visiem, kas kultūras namā bijuši gan darbinieki, gan vadītāji, gan kultūras dzīves kopēji. Ļoti ceru, ka mums būs arī 40 un 45 gadu jubileja,» teic I.Vītola un piebilst, ka viņai ļoti gribētos, lai Līvbērzē atkal būtu pūtēju orķestris. Kultūras nama vadītāji Inta Holodņikova Irita Anškina Zinta Skangale Ritma Briede Edīte Pole Inga Svarinska Katrīna Vīksniņa Anita Jaunsubrēna
