Vai Latvija ir vienas vai divu kopienu valsts, kā panākt, lai izzustu atšķirīgās informatīvās telpas latviešu un krievu auditorijā, kā panākt saliedētu sabiedrību nacionālā valsti? Tie ir tikai daži jautājumi, kuru aktualitāti uzsvēra diskusijas dalībnieki, apspriežot Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta sagatavotās sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes turpmākajiem pieciem gadiem.
Pēc diskusijas dalībnieku ieteikuma dokumentā īpaši tiks akcentēta pašvaldības nozīmīgā loma saliedētas sabiedrības funkcionēšanā.Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja vietniece Evita Kirilova «Ziņām» skaidro, ka pašlaik notiek sabiedrības integrācijas pamatnostādņu uz pieciem gadiem sabiedriskā apspriešana visos Latvijas reģionos. «Šāds dokuments nepieciešams, lai tas kalpotu sabiedrības integrācijas galveno vadlīniju iezīmēšanai un vēlākai dažādu programmu, plānu un koncepciju izstrādei,» turpina amatpersona. Uz diskusiju Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā nebija ieradies pārāk liels interesentu skaits, toties, kā vēlāk paskaidroja sekretariāta Sabiedrības integrācijas politikas departamenta direktores vietniece Ruta Klimkāne, diskusijas spraigums un daudzās vērtīgās jelgavnieku idejas «pārpārēm atsvēra lielo klusējošo pasākuma dalībnieku skaitu citos reģionos, kur jau notikuši līdzīgi pasākumi». Interesantākie jelgavnieku ierosinājumi valsts integrācijas pamatnostādnēs bija tie, kas saistīti ar pašvaldību lomas spilgtāku iezīmēšanu un tādas izglītības veicināšanu, kas saistīta ar valstiskās piederības attīstīšanu dažādu etnisko grupu vidū. Īpaši daudz uzmanības diskutētāji pievērsa jautājumam, kā mazināt atšķirības informācijas sniegšanā par valstī notiekošo tiem, kas lasa, klausās un skatās medijus latviešu un krievu valodā. Paredzēts, ka ar priekšlikumiem papildinātais dokuments valdībai apstiprināšanai tiks iesniegts šā gada decembra vidū.
