Sabiedrības integrācijas politikas beigas Latvijā – tā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) publiskajā telpā pasniedz savu reorganizāciju. Skaidrs, ka pieņemts politisks lēmums sekretariātu reorganizēt. Cits jautājums, kas ir tā pamatā – līdzekļu taupīšana vai tomēr savtīgs politisks aprēķins. Rīkojas paslepus no oponentiem Integrācijas sekretariāta vadība spēlē pavirši iestudētu teātri, tam izmantojot nevalstiskās organizācijas (NVO). «NVO atzinīgi novērtē Integrācijas sekretariāta paveikto», «NVO iestājas pret Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta reorganizāciju», «NVO ierosina Kastēna sekretariātu pārveidot par ministriju». Šādi un līdzīgi virsraksti kopš februāra parādās ĪUMSILS izplatītajos paziņojumos presei. Rodas iespaids, ka beidzot noticis brīnums un visas Latvijas NVO spējušas vienoties kopīgas idejas vārdā – Integrācijas sekretariātam jātop par ministriju! Atsevišķas organizācijas, tiesa, mēģinājušas iebilst, taču sekretariāts nav vēlējies dot vietu citiem viedokļiem, kā tikai tiem, kas tam izdevīgi.Paziņojumus par sekretariāta saglabāšanu parakstījušas vienas un tās pašas organizācijas. Arī uz steigā sasauktajām sanāksmēm aicinātas tikai tās, par kuru lojālo viedokli pārliecināta sekretariāta vadība. Savukārt NVO ar atšķirīgu nostāju ĪUMSILS ignorē. Te nevēlamo organizāciju telefona numurs vai adrese it kā pazudusi, te tehnisku kļūmju dēļ e-pasts neesot nosūtīts, te kāds ierēdnis aizmirsis izpildīt savus pienākumus, jo visus uzaicināt taču neesot iespējams! Tādā pašā veidā NVO tika uzaicinātas uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi 22. oktobrī. Piemēram, Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) par tās sasaukšanu un iespēju tajā piedalīties uzzināja pavisam nejauši no kādas citas organizācijas. Komisijas sēdē daži NVO vadītāji, kuri līdz šim kritizējuši sekretariātu par tā formālā dialoga imitāciju, savas domas bija mainījuši. Tagad viņi apgalvo, ka piecu gadu laikā Integrācijas sekretariāts veiksmīgi veidojis dialogu ar NVO Latvijā un sekretariāta slēgšanas gadījumā liela daļa organizāciju būs spiestas pārtraukt savu darbu. Šādu nostājas maiņu var skaidrot ar bailēm, ka līdz ar sekretariāta reorganizāciju sabiedrības integrācija vispār tiks svītrota no politiskās dienaskārtības, kā arī ar bažām zaudēt nelielās, bet tomēr stabilās valsts dotācijas. Turklāt sabiedrība tiek biedēta, ka, likvidējot sekretariātu, mazākumtautību elektorāts zaudēs uzticību valdībai un piesliesies kreisajiem radikāļiem. Šādi apgalvojumi neapšaubāmi ir izdevīgi LPP/LC, kas sevi valdošajā koalīcijā cenšas pozicionēt kā vienīgo spēku, kas pārstāv mazākumtautību intereses. Savukārt Integrācijas sekretariāts nevis atspēko šos maldinošos paziņojumus, bet gan aktīvi veicina to izplatīšanu.Savtīgi izmanto atkarīgās NVOAtsevišķi NVO paziņojumi liecina, ka tie tapuši sekretariāta vadības ietekmē. Šaubos, vai nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ienāktu prātā rosināt nodot sekretariātam Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) funkcijas, tādējādi sniedzot iespēju samazināt darbinieku skaitu un novērst uzdevumu dublēšanos. Nav noslēpums, ka Integrācijas sekretariāts jau sen kāro pārņemt savā pakļautībā SIF – patlaban neatkarīgo Eiropas naudas apsaimniekotāju. SIF mērķtiecīgā rīcība un Valsts prezidenta atbalsts līdz šim to nav pieļāvuši. Abu institūciju apvienošana būtu izdevīga gan Integrācijas sekretariātam, gan tā klientiem: sekretariāts iegūtu pārraudzību pār ievērojamiem finanšu līdzekļiem, bet daļa NVO varētu cerēt uz lielāku atbalstu, lai īstenotu savas aktivitātes. Ja sekretariāta politiskā vadība būtu pārliecināta par sava darba rezultātiem un patiešām augsto novērtējumu, tai nevajadzētu izmantot NVO cīņā par sekretariāta saglabāšanu. Tai nebūtu arī jātur slepenībā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes, uz kurām, apspriežot sekretariāta reorganizāciju, tiek uzaicinātas tikai ĪUMSILS lojālas organizācijas. Sekretariāta vadībai nebūtu jāuztraucas, ka uz sēdi ierodas arī «nelūgti viesi», piemēram, LCC un sabiedriskās politikas centrs «Providus», kas, izjaucot iestudēto izrādi, aicina pirms restrukturizācijas izvērtēt, cik efektīvs bijis sekretariāta līdzšinējais darbs. Nav šaubu, ka sabiedrības integrācija ir un būs ļoti nozīmīgs jautājums arī pēc 2009. gada 1. janvāra, kad sekretariāts tiks saglabāts vai reorganizēts, un valdībā ir nepieciešama spēcīga struktūra, kas uzņemtos noformulēt un īstenot sabiedrības integrācijas politiku. Tāpēc patlaban svarīgāk par statusa maiņu ir izvērtēt ĪUMSILS piecu gadu darbu. Līdztekus jāizvērtē arī līdzšinējā sabiedrības integrācijas politika. Kamēr tas netiks izdarīts, kamēr valdošā koalīcija nespēs vienoties par skaidriem integrācijas politikas mērķiem, prioritātēm un īstenošanas mehānismiem un kamēr atbildīgais ministrs un viņa komanda nebūs gatavi uzklausīt un pārstāvēt dažādu NVO viedokli, nebūs nozīmes, vai ĪUMSILS turpinās darbu kā sekretariāts vai pārtaps par ministriju, vai arī tā funkcijas tiks nodotas kādai citai ministrijai.
