Viss plūst, viss mainās, reiz teicis sengrieķu filosofs Heraklīts. Laiku laikos šo sentenci varēja un joprojām var attiecināt uz apkārt notiekošo. Tostarp arī uz mūsu politiskajiem uzskatiem par lietu pareizo kārtību un veidu, kā to nepieciešamības gadījumā mainīt. Tas nozīmē, ka nemainīgas paliek tikai dogmas nekritiski orientētos prātos. Tajā pašā laikā politiķim ideālā gadījumā nemainīgai būtu jāpaliek vērtību skalai, ne stratēģijai un taktikai, kā sasniegt mērķi. Politiskā prakse ir tāda, ka vieglāk mainīt partejisko piederību, ne partijas kursu un būtību. Līdz ar to mūsu politiskajā virtuvē no laika gala aktuāla bijusi deputātu klejošana pa partijām pēc tam, kad ieņemti Saeimas deputātu krēsli. Nu šai, laikam kā pareizai akceptētajai, praksei pievienojies kāds jauninājums. Proti, beidzot deputāta amatu zaudējušā, par vēlētāju balsu viltošanu tiesātā bijušā Kubuļu pagastveča Jura Boldāna (TB/LNNK) vietā viņa deputāta mandātu pārņems cienījamā valodniece Janīna Kursīte. Taisnība triumfē, vien notikušais neļauj atvieglojumā uzelpot par veiksmīgo samezglojuma atrisināšanos. Kursītes kundze pa šo laiku mainījusi partejisko piederību un tagad pārstāv bijušo «tēvzemiešu» un «Jaunā laika» biedru jaunveidojumu «Pilsoniskā savienība». Kā izskatās, tikai tāpēc, lai pie Saeimas deputāta mandāta netiktu neviennozīmīgi vērtētais daudzās uzņēmumu padomēs iztiku pelnošais Jānis Straume. Protams, jaunajai partijai lieks deputāts arī noderēs. Vien, ja šāda ir taisnības uzvara, acīmredzot kaut kas pastāvošajā kārtībā nav īsti pareizi un tā būtu jālabo.
