Komentāru par pensionāres Rasmas Rupules attiecībām ar meitu, kā arī pašvaldības iespējām nodrošināt kundzes aprūpi mājās «Ziņām» sniedz Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne. Pēc pārvaldes informācijas, R.Rupule ir vecuma pensionāre, atraitne, dzīvo viena. Viņai Jelgavā ir meita un divi pieauguši mazdēli, kuri ar Rasmas kundzi neuztur nekādas attiecības. Pensionāres attieksme esot nelabvēlīga2001. gada 15. janvārī Sociālo lietu pārvalde piešķīra R.Rupulei sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā un tos nodrošināja līdz šā gada 14. jūlijam. Tas darīts saskaņā ar noslēgto līgumu un aprūpes plānu, līdz persona iestājās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā.Līdz 2008. gada februārim R.Rupulei sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā veikuši vienpadsmit aprūpētāju, skaidro R.Stūrāne. Viņi gan rakstiski, gan mutiski vērsušies Sociālo lietu pārvaldē ar lūgumu rast iespēju atbrīvot viņus no sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas minētajai klientei. Lai izvērtētu pašreizējo situāciju, noskaidrotu klientes R.Rupules starppersonu attiecības ar viņai svarīgiem cilvēkiem, Sociālās un medicīniskās aprūpes centra speciālisti aicināja uz sarunu R.Rupules norādīto kontaktpersonu Aleksandru Remeņuku, apmeklēja klienti dzīvesvietā. Apkopojot un izvērtējot saņemto informāciju, secināts, ka viņa saskarsmē ir emocionāli nelīdzsvarota, attieksme pret aprūpētājiem ir nelabvēlīga, nevirza pozitīvas attiecības aprūpes procesā. «Kliente neievēroja līguma prasības, kas paredz, ka jāievēro korekta un pieklājīga attieksme, jāizturas ar cieņu un respektu pret pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju. Minētajā līgumā bija atrunāts, ka situācijā, ja puse nepilda vai pārkāpj līguma saistības, otra puse ir tiesīga vienpusēji to lauzt, paziņojot par to rakstiski mēnesi iepriekš, taču, ņemot vērā R.Rupules funkcionālos traucējumus, kuru dēļ viņai bija grūtības patstāvīgi veikt mājas darbus, praktiskas darbības ārpus tās, kā arī aprūpēt sevi, pieņemts lēmums turpināt sniegt sociālās aprūpes pakalpojumus klientei dzīvesvietā un šim nolūkam norīkot citu aprūpētāju.Pati lūgusi iespēju doties uz pansionātuŠovasar 1. jūlijā Sociālo lietu pārvalde saņēma R.Rupules iesniegumu, kurā pensionāre lūdza viņu uz nenoteiktu laiku ievietot ilgstošas sociālās aprūpes centrā «Zemgale».Novērtējot sievietes pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi atbilstoši Bartela indeksam, secināts, ka vecuma un veselības stāvokļa dēļ kundzei nepieciešama periodiska uzraudzība, palīdzība, veicot ikdienas higiēnu, mājas darbus, vannojoties, pārvietojoties pa kāpnēm un ārpus mājokļa un vajadzīga arī palīdzība atsevišķu darbību veikšanai ģērbjoties. «R.Rupulei nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedza aprūpes mājās paredzēto, līdz ar to, ņemot vērā arī ģimenes ārsta atzinumu, secināts, ka personai nepieciešama pastāvīga sociālā aprūpe ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā,» apgalvo R.Stūrāne.No jūlija vidus aprūpētājs vairs nenākAtbilstoši virknei normatīvo aktu Sociālo lietu pārvalde nolēma piešķirt Rasmas kundzei pastāvīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un ievietot viņu ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā – Jelgavas rajona padomes sociālās aprūpes centrā «Zemgale» Ozolnieku novada Ozolniekos.Ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā R.Rupule iestājās 14. jūlijā, līdz ar to saskaņā ar Jelgavas domes saistošajiem noteikumiem tika nolemts pārtraukt sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā no šā datuma. Tomēr jau 21. jūlijā kundze bija pārdomājusi iespējas mitināties pansionātā un rakstiski vērsās pie iestādes direktores ar lūgumu izbraukt no sociālās aprūpes centra, bet no 28. jūlija pārtraukt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās aprūpes centrā. Nepieciešama periodiska uzraudzībaŅemot vērā R.Rupules lūgumu piešķirt aprūpes pakalpojumus mājās pēc izrakstīšanās no sociālās aprūpes centra, mediķi atkārtoti novērtēja viņas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi atbilstoši Bartela indeksam. Tika secināts, ka personai nepieciešama periodiska uzraudzība, palīdzība pašaprūpē, pārvietojoties un ar mājas dzīvi saistītu praktisku darbību veikšanā. Kopējais punktu skaits pēc Bartela indeksa bijis atbilstošs sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai sociālās aprūpes institūcijā, tādēļ Sociālo lietu pārvalde uzskata – Rasmas kundze mājās nevar dzīvot viena.Nepalīdz, jo pārdevusi dzīvokliNo Zemesgrāmatas apliecības redzams, ka kopš 2004. gada 9. novembra R.Rupule zvērināta notāra klātbūtnē noslēgusi pirkuma līgumu, ar kuru sev piederošo dzīvokļa īpašumu atsavinājusi par labu A.Remeņukam. Atbilstoši šim līgumam Rasmas kundzei saglabājušās tiesības līdz mūža galam netraucēti un brīvi lietot dzīvokļa īpašumu, tajā dzīvot un būt reģistrētai.Tomēr R.Stūrāne uzsver, ka Jelgavas pašvaldības saistošo noteikumu 3.3.5. punkts paredz – aprūpi mājās nepiešķir personām, kuras likumā noteiktajā kārtībā noformējušas sava privātīpašuma atsavināšanu trešajai personai, saglabājot īres tiesības šajā dzīvojamā platībā.Kaut arī iesniegumā Sociālo lietu pārvaldei sirmgalve lūdza, lai sociālais aprūpētājs atkal sāk viņu regulāri apmeklēt, tā nolēma atteikt R.Rupulei sociālās aprūpes pakalpojumu – aprūpi mājās. Tā vietā viņai piedāvāti ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju pakalpojumi.* * *Taču viens jautājums, ko «Ziņas» lūdza komentēt Jelgavas pašvaldībai, palicis neatbildēts – kāds ir pamatojums saistošo noteikumu punktam, ka aprūpi mājās nepiešķir cilvēkiem, kas savu īpašumu atsavinājuši (uzdāvinājuši vai pārdevuši) citai personai? Vai tāpēc Jelgavas pašvaldības teritorijā dzīvojošs vecs cilvēks vairs nedrīkst saņemt sociālo aprūpi mājās?
