200 jelgavnieku satiekas bērnu un jauniešu deju kolektīvā «Vēja zirdziņš».
«Bērni te palēnām izaug. Kad trīs gadu vecumā viņi atnākuši, ir jāizaudzina,» teic deju kolektīva «Vēja zirdziņš» vadītāja Alda Skrastiņa, kas to «diriģē» jau kopš dibināšanas dienas 1992. gadā. Viņa kolektīvu vadījusi viena, tad palīgā nākusi Liāna Krūmiņa, pēc tam atkal bijis jātiek galā pašai, bet patlaban darbā ar rakariem Aldai palīdz Guna Trukšāne. «Vienam ir grūti, bet kopā – vieglāk. Guna ir laba repetitore. Viņai izdodas parādīt kustības, ir pedagoģiskā pieredze,» vērtē A.Skrastiņa. Pirmajās klasēs – ļoti centīgiKatrai grupiņai Alda izvēlējusies citu krāsu. «Tā jautrāk. Viņi pieraduši – katram tā ir sava. Sākumā bija tikai trīs grupiņas – sarkanā, pelēkā un zaļā –, bet nu jau septiņas,» stāsta vadītāja. Reiz nācies divas apvienot – dzelteno ar balto –, un radusies zelta.Četrus un piecus gadus vecie bērņuki piektdienās pie pasniedzējas Katrīnas Martinsones apgūst klasisko deju baleta nodarbībās. A.Skrastiņa atceras, ka notikušas dziedāšanas nodarbības pie Santas Saknes. «Tas palīdzēja saklausīt ritmu. Jo bērni iemācās klausīties, dzirdēt mūziku. Arī vecākiem patīk, ja mazie gūst kaut ko vairāk,» vērtē Alda. Ir dažādi aktiermeistarības vingrinājumi, lai saprastu, ka uz skatuves jāiejūtas arī tēlā.Uguntiņas dancotāju acīs ir ļoti dažādas. Trīs un četrus gadus vecos mazuļus uz dejošanu atved vecāki, bet līdz 1. klasei parasti bērns ir izlēmis, ko īsti vēlas. Mācoties 1. – 4. klasē, viņi ir ļoti centīgi. Dara visu, lai tiktu paslavēti, dabūtu uzlīmīti par labu darbiņu. Savukārt 5. – 7. klases audzēkņiem pusaudžu vecumposmā gribas paslinkot. Vai apmeklēt vēl kādu pulciņu – mākslas vai mūzikas skolu, peldēšanu, basketbolu vai futbolu.Nav viegli«Bērniem svarīgs ir kolektīvs, jo, manuprāt, mācīties latviešu deju viņiem neliekas nekas ļoti prestižs. Sarīkojumu deju popularitāti vairoja arī TV šovs «Dejo ar zvaigzni». Taču mums ir kolektīvi braucieni, koncerti, kopīgas ballītes,» vērtē Alda. Viņa atklāj, ka «Vēja zirdziņam» ir divas obligātās ballītes – Ziemassvētkos un dzimšanas dienā maijā –, kad sanāk visi kopā, arī vecāki.Dejošana nav viegls darbs. Arī gatavošanās un piedalīšanās dziesmu un deju svētkos. «Lai ko sasniegtu, ir jāstrādā. Gribam ne vien aizbraukt, bet arī gūt labu rezultātu. Protams, ir pagodinājums uzstāties skates finālā, bet līdz tam ejams smags ceļš,» atklāj vadītāja. «Un bērni saprot, ka varēs dejot tikai astoņi pāri, kuriem izdosies vislabāk, bet tie aizstāvēs «Vēja zirdziņu». Svarīgi paskaidrot un izrunāties, lai saprot.» Koncertiem Alda izgudro repertuāru, lai pilnīgi visi bērni dejotu, arī tie, kuriem ne tik labi izdodas. Lai viņiem ir prieks.«Ir gadījies, ka pēc deju svētkiem citi neatnāk atpakaļ. Jo šis repertuārs ir grūts un mēģinājumu grafiks saspringts. Bet tas novērots arī citos kolektīvos, ka visbiežāk daži 1. – 2. klases audzēkņi neatgriežas, jo ir pārguruši. Tas darbiņš nav tik viegls, kā izskatās. Tāpēc mēs mēģinām visādus uzvedumus. Pamatoti varu lepoties, ka izdejoti «Sūnu ciema zēni», «Smaragda pilsētas burvis», «Pinokio»,» tā vadītāja.Jauns piedzīvojumsUzvedumos piedalās visas grupas. Šajos Ziemassvētkos gaidāma pilnīgi jauna pieredze kopā ar dziedātājiem. «Mēs dancosim, bet Ingūnas Lipskas un Ingunas Cines ansambļi dziedās. Paši veidojam horeogrāfiju. Ir interesanti,» vadītāja piebilst – tas ir kā veltījums valstij dzimšanas dienā. «Stāsts būs par veiksmes raušiem, par to, kur mēs atrodam laimi. Tā nav jāmeklē raušos, bet pašam sevī,» teic A.Skrastiņa. Svarīga ir ģimeneLai bērnu ieinteresētu dejot un viņš apmeklētu nodarbības, liela nozīme ir ģimenei. Var redzēt, kuriem arī vecāki ir dejotāji. Kā viņi audzina raksturu, attieksmi pret deju, kolektīvu. Mēs ikvienam dalībniekam gudrojam vietiņu, pa milimetram, lai katram būtu, kur uzstāties.Bijis pat tā, ka vecāki atcēluši ārzemju braucienu, ja ir skate. «Tas šķiet grūtākais – atrast kontaktu ar ģimeni, lai viņi saprot, cik liela nozīme kolektīva pastāvēšanā ir ne vien bērniem, bet arī vecākiem,» spriež vadītāja.Dejo LatvijaiKolektīvs šogad nolēmis dejot Latvijai, piedalīties valsts jubilejas pasākumos. Lielajā rudens talkā kopīgi paspēts sakopt Valdekas pils apkārtni. «Visaktīvākie bija pirmās un otrās klases bērni. Strādāja gan vecāki, gan bērni. Burvīgi, kā viņi darbojās ar mazajiem grābeklīšiem. Super! Arī Ginesa rekordā katrs skrējām simts metru. Fantastiski, jo «Daugavas» stadionā nesanāk bieži pabūt. Svarīga ir kopābūšana, nevis – ir vai nav rekords. Lielie puiši tos metrus veica «galopiņā», cits «polciņā», katrs ar savu knifiņu. Kopīgi vēl «Sudmaliņas» nodejojām,» atceras vadītāja.Protams, kolektīvs piedalījās arī garākās dejas rekorda sasniegšanā – Gatves dejā. «Tas bija skaisti, lai gan atskaņas ar klepu un puņķiem vēl joprojām jūtamas,» tā Alda. Pašlaik kolektīvs gatavojas Ugunszīmēm. Bērni jau izteikuši savas idejas, ko 18. novembrī veidot, kad katrs ar savu svecīti sapulcēsies pie kultūras nama. «Jauki, ka ir vietiņa, kur kopīgi atnākt, satikt savējos un izveidot kādu zīmīti,» teic A.Skrastiņa. Bet novembra otrajā pusē jaunieši startēs piedzīvojumu un izaicinājuma spēlē «Jaunie Rīgas sargi».Pašlaik kolektīvs pamazām sāk gatavoties skolēnu dziesmu un deju svētkiem, bet pavisam drīz, 8. novembrī, gaidāms koncerts, kurā piedalīsies visi aģentūras «Kultūra» kolektīvi, katra grupiņa rādīs kādu deju. Šis būs pasākums ar devīzi «Mēs dejojam Jelgavai un Latvijai».«Vēja zirdziņš» draudzējas arī ar citiem Latvijas kolektīviem, piemēram, brauc ciemos pie Siguldas «Vizbulītes», Kuldīgas «Ventas». «Jauniešiem ir svarīgi paskatīties, kā dejo citi. Apbraukājam Latviju, kā arī piedalāmies Eiropiādē un vasarā cenšamies doties ārpus valsts robežām,» atklāj vadītāja.
