Varētu gaidīt, ka nu beidzot mūsu darba meklējumos pa pasauli klejojošie Latvijas iedzīvotāji atgriezīsies mājās. Valdība jau labi sen to definējusi kā vienu no savām prioritātēm – panākt, ka Latvijas dēli un meitas atgriežas dzimtenē. Dzimtenes mīlestība un tieksme atgriezties tur, kur tavas saknes, vienmēr bijusi ļoti spēcīga. Taču vai tā šoreiz notiks? Vai ekonomiskā krīze liks Latvijas iedzīvotājiem doties mājās?Izrādās, ka Latvijā par dzimtenes mīlestību jāmaksā. Lai gan mūsu valstij noslēgti līgumi par dubultās nodokļu aplikšanas novēršanu, pie mums paredzēts, ka ikvienam, kas atgriežas mājās no legāla darba ārvalstīs, kurā viņš maksājis visus tur noteiktos nodokļus, jāsamaksā Latvijas valsts budžetā starpība starp pie mums noteikto 25 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokli un attiecīgajā ārvalstī jau samaksāto.Tikai šā gada rudenī Latvijas valdība attapās, ka nepietiek vien deklaratīvi stāstīt par vēlmi, lai mūsu valsts iedzīvotāji atgriežas darbā Latvijā, bet kaut kas arī būtu jādara un… Valdība dāsni ierosināja, ka varētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpību no Latvijas viesstrādniekiem neiekasēt… sākot ar 2008. gadu. Taču viņi masveidā ārvalstīs sāka strādā nevis 2008. gadā, bet gan pirms vairākiem gadiem.Īrijā, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 20 procentu, kas nozīmē, ka tur strādājošie Latvijas viesstrādnieki, atgriežoties savā valstī, būs spiesti samaksāt valsts budžetā piecus procentus no saviem vairākos gados gūtajiem ienākumiem, turklāt nevis «uz rokas» saņemtajiem, bet gan pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas gūtajiem. Domājams, ne katram Latvijas viesstrādniekam izveidoti šādi uzkrājumi, ko samaksāt par «ceļazīmi uz dzimteni».Tādējādi Latvijas viesstrādniekiem, piemēram, Īrijā, kuriem patlaban šajā valstī ir problēmas ar darbu, jāapsver, vai palikt Īrijā un saņemt bezdarbnieka pabalstu un cita veida sociālo palīdzību, vai atgriezties Latvijā un par dzimtenes mīlestību samaksāt piecus procentus no visiem bruto ienākumiem Īrijā, vai, nespējot to samaksāt, kļūt par nodokļu parādnieku. Manuprāt, lēmumu nav grūti prognozēt. Tie, kas neatgriezīsies, šo nodokļu starpību nemaksās. Tādējādi vienīgais ieguvums no noteiktās nodokļu starpības samaksas ir nevis šie pieci procenti, bet gan «barjera», lai Latvijas viesstrādnieki neatgrieztos Latvijā. Paliek jautājums, vai tā nav nejēdzība – deklarēt Latvijas viesstrādnieku atgriešanos par prioritāti, bet padarīt to praktiski neiespējamu? Vai tiešām Latvijas valdība uzskata, ka Latvijas viesstrādniekiem par dzimtenes mīlestību būtu jāmaksā?No www.delfi.lv
