Mūsu izpratnē depozīta sistēma nozīmē, ka cilvēkiem īpašos automātos iespējams nodot izlietotās stikla pudeles, tukšās skārdenes un plastmasas jeb PET pudeles, par to saņemot fiksētu atlīdzību. Dzirdot šīs sistēmas pretinieku oponentu argumentus, ir skaidrs, ka viņi padomājuši par visu, kas būtisks biznesam, izņemot vienu – ko par to domā sabiedrība.Uzdevums – tīrāka videPatlaban Latvijā ir dalītā atkritumu vākšanas un šķirošanas sistēma, kas attiecināma arī uz vienreiz lietojamo iepakojumu dzērieniem. Neiedziļinoties sistēmas veidotāju un uzturētāju izdevīgumā, acīmredzamie mīnusi ir konteineru un šķirošanas motivācijas trūkums sabiedrībā. Sekas izjūtam ikdienā – tukšas dzērienu pudeles un bundžas ielu un ceļu malās, apstādījumos, parkos, mežos un ūdenstilpēs. Kā ar to cīnīties? Pašlaik tiek apelēts pie sabiedrības apzinīguma un īstenotas motivējošas kampaņas, kurās redzami pilsoņi, kas bradā PET pudeles. Protams, pēc tam vēl jāatrod konteiners, kas nav tik vienkārši.Varbūt tomēr izvērtēt veiksmīgi strādājošas alternatīvas, kā šīs problēmas risināt, un paraudzīties uz lietām no patērētāju viedokļa? Kas ir daudzinātais PET depozīts? Tā ir ekonomiski un ekoloģiski pamatota sistēma, kuras galvenais uzdevums ir būtiski mazināt kaitīgu bīstamo atkritumu daudzuma nonākšanu dabā. Patērētājs veikalā iegādājas stikla vai plastmasas pudeles un skārdenes ar īpašu marķējumu, kas informē par vērtību, kas «pievienota» iepakojumam un ko iegādājas kopā ar dzērienu. Samaksāto summu iespējams atgūt, nododot tukšo taru tuvējā veikala īpašajā depozīta automātā. Tālāk pudeles tiek savāktas un nodotas pārstrādei vai stikla pudeles nodotas atpakaļ dzērienu ražotājiem, lai atkārtoti izmantotu. Sistēmas efektivitāti nodrošina motivācija nodot izlietoto taru.Kā pie kaimiņiem?Kamēr Latvijā alus ražotāji biedē sabiedrību ar nepamatotu dzērienu cenu kāpumu, igauņi šajā jomā mūs apsteiguši. Tur depozīta sistēmas priekšrocības novērtējuši arī daudzi pierobežā dzīvojošie latvieši, izmantojot iespēju nodot izlietoto taru un saņemt atpakaļ naudu, par ko igauņi nebūt nav sajūsmā.Šāda sistēma Igaunijā ieviesta, ņemot vērā zināmus priekšnoteikumus – jau darbojās stikla pudeļu vākšanas sistēma, lai tās atkārtoti izmantotu, tomēr bija nepieciešams nodrošināt vēl ātrāku pudeļu atgūšanu. Nozīmīgs faktors bija apdzīvotība – 50 procenti iedzīvotāju mīt trīs lielākajās pilsētās, bet atkritumu vākšana, izmantojot konteinerus, laukos ir dārga. Tomēr pāri visam bija arvien augošās piesārņojuma problēmas. Lai sistēma sekmīgi darbotos, vajadzēja rūpēties par lietotāja uzticēšanos sistēmai, kā arī sekmēt savākšanas punktu pieejamību visā Igaunijā, ne tikai lielajās pilsētās. Izveidota organizācija, kas ievieš depozīta sistēmu, kurā kā sadarbības partneri strādā Igaunijas Alus darītāju un bezalkoholisko dzērienu ražotāju un Bezalkoholisko dzērienu un tirgotāju asociācija. Jaunizveidotā organizē stikla, plastmasas un skārda iepakojuma vākšanu un bezalkoholisko, vieglo alkoholisko dzērienu, sulu, to koncentrātu un nektāru pudeļu pārstrādi otrreizējai izlietošanai. Līdz ar to visi bezalkoholiskie un dzērieni, kuriem ir mazs alkohola saturs, kā arī alus un sidrs tiek pārdoti ar depozīta marķējumu. Pircējs, nododot tukšo taru, var saņemt naudu no puskronas līdz kronai (apmēram četri santīmi). Paredzēts, ka depozīta apjomam jābūt saprātīgam – lai pircējus neatturētu iegādāties produktu.Pēc Igaunijas Vides ministrijas datiem, aptuveni 65 procenti patērētāju regulāri nodod tukšo taru īpašos automātos veikalos, bet 95 procenti ir informēti par sistēmas būtību. Arī apgrozībā esošās taras apjoms nodošanas punktos katru gadu aug. 2006. gadā tie bija 90 procenti stikla pudeļu, bet 2007. gadā jau 93 procenti. Savukārt plastmasas pudeles attiecīgi bija 64 un 68 procenti, bet skārdenes – 40 un 85 procenti.Latvijā šādus aprēķinus nav iespējams veikt un atliek tikai skaitīt tukšo plastmasas pudeļu tūkstošus mūsu dabā. Igaunijas pieredze apliecina depozīta sistēmas dzīvotspēju un ļauj no kaimiņu pieredzes mācīties, skaidri formulējot Latvijas depozīta sistēmas darbības principus un pienācīgi uzraugot šo procesu.Atbalsts LatvijāJaunākajā «OMD Snapshots» aptaujā 73 procenti respondentu atbalsta šīs sistēmas ieviešanu un 85 procenti ir pārliecināti, ka tas mazinātu piesārņojumu Latvijas vidē. Savukārt 92 procenti aptaujāto norāda, ka situācija dabas piesārņošanā ar PET pudelēm ir kritiska un kaut kas jādara lietas labā. Šie dati neliecina par pašreizējās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas panākumiem. Interesanti, ka sabiedriskās domas aptaujas nekad nav izmantotas biznesa pārstāvju iedvesmotajos rakstos presē.Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos izskanējuši depozīta sistēmas pretinieku viedokļi par tās dārdzību un neefektivitāti. Lielākoties tie ir dzērienu lielražotāju iebildumi, jo sistēma paredz palielināt viņu atbildību par stikla pudeļu vai skārdeņu likteni pēc pircēja izvēles līdz atkārtotai lietošanai vai materiāla pārstrādei.Neizpratni rada ražotāju un arī Latvijas Zaļā punkta aktīvā pretestība plastmasas depozītam, kas veido tikai pāris procentu kopējā apsaimniekoto atkritumu daudzuma. No aktīvās publicitātes var saprast, ka apsaimniekotājiem plastmasas pudeles ir teju vienīgais atkritums, no kura atkarīga viņu pastāvēšana. Visi vienotā balsī gan atbalsta stikla pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu, par PET pudelēm un skārdenēm domājot kaut kad tālākā nākotnē. Šī apņemšanās vien norāda, ka biznesa intereses prevalē pār sabiedrības un valsts interesēm. Izveidojot stikla depozīta sistēmu, tiks uzstādīti stikla pudeļu šķirošanas automāti un izveidotas noliktavas, kuru pielāgošana plastmasas pudelēm un skārdenēm izmaksās dārgāk. Protams, tas nekavē mežus un ceļmalas piemēslot ar plastmasas pudelēm un bundžām.Interesanti, ka Latvijas dzērienu lielražotāju saimnieku valstīs (Dānijā, Somijā, Igaunijā) depozīta sistēma ieviesta un darbojas, kas liek secināt, ka ne jau nesavtīgas rūpes par Latvijas vidi un sabiedrību ir to darbības pamatā, bet drīzāk nevēlēšanās papūlēties un pārskatīt sava biznesa darbības principus.
