Demagoģija – politiķu maize. Šādi vārdi nāk prātā, klausoties divu augsta ranga censoņu saskanīgos izteikumus un sasodīti pozitīvo vīziju, prognozējot situācijas attīstību pēc gaidāmās štatu samazināšanas likumsargu rindās.Šāda samazināšana iedzīvotāju drošību neapdraudēs – tā pēc pāris drošības struktūru vadītāju un iekšlietu ministra Mareka Segliņa uzklausīšanas secinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDP) ar Dzintaru Jaundžeikaru priekšgalā. Ar nepilnas dienas intervālu viņam piebalsojis arī pats M.Segliņš, paužot, ka policistu skaita samazinājums kriminogēno situāciju valstī neietekmēs – Valsts policijā esot paredzēts samazināt 500 štata vietu, no kurām aptuveni 300 ir neaizpildītas, tā ka atbrīvošana skaršot «tikai» aptuveni 200 likuma sargu. Turklāt NDP nez no kurienes guvusi pārliecību, ka, atlaižot cilvēkus no darba policijā, necietīs drošība, jo pirmām kārtām tikšot atlaisti tie darbinieki, kuriem bijuši kādi pārkāpumi, kā arī zemāks izglītības un darba līmenis. Vārdu sakot – sāksim ar to, ka atbrīvojamies no sliktākajiem. Bet arī pēc viņu padzīšanas kāds vienmēr atradīsies listes lejasgalā, un pēc šāda principa nav grūti pa vienam vien atbrīvot visu iekšlietu struktūru darbiniekus, sākot ar kārtībniekiem un beidzot ar pašu Segliņu… Vai situācijā, kad pie policijas vārtiem «rinda nestāv», šāda rīcība nav mazliet muļķīga?Savukārt ministrs ķēries pie pavisam absurda piemēra – policijas iecirkņa, kura darbinieki «dienesta pienākumu pildīšanas» laikā prot gan «pajokot» par galvas noraušanu, gan liet cilvēkiem virsū ūdeni. Šādu dīvainīšu rīcība, lūk, liekot domāt, ka policisti nav pārslogoti… (Pēc viena nolaista iecirkņa ministrs gatavs spriest par visu policiju?) Tādējādi, samazinot darbinieku skaitu, neesot gaidāma situācija, ka policisti varētu netikt galā ar darba slodzi…Ministrs arī min liekas štata vietas policijā, kas tiekot turētas jau desmit gadu, un nicīgi norāda uz iekšlietu sistēmā strādājošiem «lieku parakstiņu licējiem». Taču būtu vietā atgādināt, ka Segliņa kungam šī nav pirmā ministrēšana, un ja jau pie pirmās reizes kabinetos bijis tik daudz lieko, kādēļ vajadzēja gaidīt desmit gadu, lai rīkotos?Interesanti gan, par ko ministram un vēl dažiem kungiem liek domāt noziegumu skaita palielināšanās un prognozes par šādas tendences saglabāšanos ne policistu skaita samazinājuma, bet ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās dēļ? Ka situācija mainīsies pati no sevis un varēs iztikt bez sistemātiska policijas darba? Ja reiz dienestā saskatāmas «melnās avis», primārais pēc loģikas būtu atbrīvoties no tām, vietā liekot jaunos un izglītotos kadrus un komplektējot štatus nepieciešamajā apmērā, citādi šķiet, ka notiek tāda kā mazohistiska un pretrunu pilna cīņa pašiem pret sevi – noziedzība aug, bet štati tiek «apcirpti», policijā kaudze vakanču, bet jaunajiem policistiem darbavietas jānodrošina uz jau strādājošo rēķina pēc tam, kad daži simti likuma sargu jau izstumti aiz durvīm. Kā šajā kontekstā var apgalvot, ka kriminogēnā situācija nepasliktināsies, drošība necietīs un darbinieku slodze nepaaugstināsies? Tā faktiski ir ne vairāk kā muļķīga un demagoģiska ilūzija, uz kuras sekām visas valsts mērogā nebūs ilgi jāgaida. Bet gan jau arī tad ministrs pratīs attaisnoties ar kādu padomnieku iemācītu un tālrādē nevainojami nodeklamētu pusargumentu. Ar drošību valstī lai tad būtu kā būdams.
