SIA «Optima 1» astmas un alerģijas kabinetā mēnesī vēršas ap 100 pacientu, un vidēji četriem tiek konstatēta bronhiālā astma. Nereti to priekšvēstnesis ir klepus. Tāpēc Latvijas Astmas un alerģijas biedrība izveidojusi mājas lapu www.bernsklepo.lv, kurā atrodama sīka un saprotama informācija par klepus nopietnību.
Novembra otrajā dekādē Latvijā iestāsies mitrs laiks. Aukstums un slapjdraņķis ir ne vien piloša deguna, bet arī klepus izraisītājs. Lai gan tas ir viens no labākajiem organisma aizsargmehānismiem, kas rūpējas par kakla un elpceļu tīrību, klepus var būt arī smagāku saslimšanu, piemēram, bronhīta, astmas un pneimonijas, simptoms.Biežs «viesis» JelgavāJelgavas pilsētas slimnīcas Bērnu nodaļas pediatre Ināra Raumane stāsta, ka klepus parasti «reaģē» uz mitru laiku, turklāt rudenī un ziemā pacienti biežāk sūdzas par mokošu klepu nekā citā gadalaikā.«Ir vieglprātīgi pacienti, kas domā: kas tur, tikai klepus. Jelgava ir zema vieta ar purviem un mitru klimatu, kas tīk dažādiem vīrusiem, un klepus mūsu cilvēkiem nav reta parādība. Ja tas trīs dienās nemazinās vai kļūst mokošāks, noteikti jāmeklē ārsta padoms,» brīdina I.Raumane. Pulmonoloģe Ingrīda Budrēvica norāda, ka klepus visbiežāk ir deguna un tā blakusdobuma problēmu, kuņģa atvilņa, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu, tajā skaistā laringīta, un tikai tad astmas vēstnesis. «Ja klepus nepāriet divos mēnešos un ir izteikts pie fiziskas slodzes, smiešanās, gaisa maiņas, kontakta ar dzīvniekiem vai ziedputekšņiem, cilvēkam jāvēršas pie pulmonologa, jo varētu būt aizdomas par bronhiālo astmu,» skaidro I.Budrēvica. Veiksmīgi ārstējama Klepus un sēcoši trokšņi plaušās, smaguma sajūta krūtīs un elpas trūkuma lēkmes ir raksturīgākie bronhiālās astmas simptomi. Vieglas slimības gadījumā vienīgais, kas liecina par astmu, var būt sauss lēkmjveidīgs klepus. Astma ir izplatītākā bērnu hroniskā saslimšana visā pasaulē. Latvijā ar to sirgst aptuveni astoņi procenti bērnu. To veicina arī apkārtējās vides piesārņojums. Dažādos pētījumos atklājies, ka Latvijā 25 procentiem jaundzimušo ir alerģiskas noslieces, kas pārmantotas no vecākiem, atrodoties ikdienas saskarsmē ar sadzīves ķīmiju, 45 procenti cilvēku regulāri izjūt nepatīkamas organisma reakcijas, lietojot sadzīves ķīmijas līdzekļus, bet 90 procenti ārstu dermatologu un alergologu pārliecināti, ka pēdējos gados īpaši novērojams sadzīves ķīmijas izraisīto ādas kairinājumu un alerģisko reakciju kāpums. «Cilvēki parasti uztraucas, ja noteikta diagnoze – astma. Taču ne vienmēr tas atbilst patiesībai. Latvijā ir pārāk daudz speciālistu, kas to konstatē, rūpīgi neizmeklējot. Arī manā praksē ir gadījumi, kad uz pieņemšanu ierodas it kā astmas pacients, bet patiesībā viņam ir deguna blakusdobuma problēmas. Tomēr astmas pacientu skaits aug. Mūsdienās ir kvalitatīvi medikamenti, kas slimību var izārstēt, » uzsver I.Budrēvica.
