Klarnetisti atceras Jūlija Grūtupa simtgadi.
Atzīmējot mūziķa un pedagoga Jūlija Grūtupa (1908 – 1981) simts gadu jubileju, pagājušajā nedēļā Rīgā, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā notika atceres sarīkojums, kurā galvenokārt pulcējās viņa audzēkņi un audzēkņu audzēkņi – klarnetisti, kuri sniedza koncertu. Sarīkojuma ierosinātājs un vadītājs bija mūzikas vēsturnieks Elmārs Zemovičs, kurš savas mūziķa gaitas sāka J.Grūtupa vadībā pirmajos pēckara gados Dobelē. Strādājot minētā muzeja Mūzikas nodaļā, E.Zemovičs savācis bagātīgu materiālu klāstu arī par savu pirmo mūzikas skolotāju. Turklāt viņš daudz zina arī par J.Grūtupa mūziķa gaitām Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, par kuru padomju laikos daudz neko nestāstīja. Starp sanākušajiem bija tādi pazīstami audzēkņi kā komponists, diriģents un agrākais Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Leons Amoliņš, kādreizējais nacionālā simfoniskā orķestra soloklarnetists un Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Ģirts Pāže, nacionālā simfoniskā orķestra klarnetists, komponists Alvils Altmanis, Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas direktors Juris Kaufelds, Daugavpils Mūzikas vidusskolas Pūšamo instrumentu nodaļas vadītājs Staņislavs Gribusts un vēl citi mūziķi, kā arī audzēkņi, kas tagad darbojas ar mūziku nesaistītās jomās. Uzstājās audzēkņu audzēkņiKlarnetistu koncerta sākumā uzstājās zēni – Didzis Znutiņš no Daugavpils Mūzikas skolas un Andrejs Zicmanis no Rīgas Andreja Jurjāna Mūzikas skolas. Viņu izpildījums ne vienam vien klātesošajam atsauca atmiņā viņa paša bērnību, mūziķa dzīves sākumu. Jēkaba Mediņa klarnetes «Romanci», kuras pirmatskaņojumu komponists savulaik uzticēja J.Grūtupam, atceres sarīkojumā izpildīja dzimtenē un sevišķi ASV augstu vērtētais jaunais virtuozs Egīls Šēfers. Ar solopriekšnesumiem uzstājās arī profesionālā pūtēju orķestra «Rīga» klarnešu koncertmeistars Aldis Kolosovs, Nacionālo bruņoto spēku orķestra koncertmeistars Guntars Gedroics. Koncerta noslēgumā muzicēja klarnetistu kvartets «Quattro Differente» (Guntars Gedroics, Kristaps Kitners, Česlavs Grods, Marina Vidmonte), kas arī sastāv no audzēkņu audzēkņiem.Labais tonis noder visurPēc koncerta muzejā risinājās sarunas un atmiņas. Muzikoloģe Ligita Ašme teica: «Latvija ir apbrīnojami bagāta ar jauniem izciliem klarnetistiem. Un labi, ka mēs pieminam viņu priekštečus, no kurienes šī klarnetes skola nāk.» Mūzikas vēsturnieks E.Zemovičs atgādināja, ka līdz 20. gadsimta vidum Latvijā klarnetes spēlē zināmas trīs vienlīdz izcilas personības. Eduards Mednis – Rīgā, Latvijas Valsts konservatorijā, Pāvils Korsaks – Liepājā un Jūlijs Grūtups – Jelgavā un Dobelē. Viens no pēdējiem J.Grūtupa audzēkņiem Jelgavas Mūzikas vidusskolā estrādes dziedātājs Žoržs Siksna atcerējās, kādu nozīmi skolotājs piešķīris pamattoņa veidošanai, kas vienlīdz svarīgi gan vokālajā, gan instrumentālajā mākslā. Mūzika deva cerībuAtmiņās tika pārcilāts izsūtījums no 1945. līdz 1947. gadam uz kara gūstekņu nometni Krievijas Tālajos Austrumos. Arī tur J.Grūtupam radās iespēja veidot orķestri. Tajā neparasti liels īpatsvars bijis ļoti vienkāršiem sitamajiem instrumentiem, bet klavieres aizvietojuši vairāki akordeoni. Proti, iesaistot orķestrī iespējami vairāk, tostarp mūzikā, neprofesionālu cilvēku, diriģents centās viņiem atvieglot dzīvi, kas lēģera apstākļos bija ļoti smaga. Tur jaungada sarīkojumos orķestris spēlējis Ziemassvētku melodijas. Kas to sapratis, ar šo mūziku saņēmis stiprinājumu un cerību. Runājot par J.Grūtupa pedagoga neatlaidību un sekmēm, A.Altmanis atcerējās savu krīzes laiku septiņdesmito gadu beigās, kad viņš bija novērsies no nopietnas muzicēšanas un studijām. Toreiz jau pensionētais skolotājs viņu saticis Jelgavā uz ielas. Abi aizgājuši uz mūzikas skolu, kur pūtēju kabinetā vēl aizvien glabājās Pūtēju nodaļas absolventu stends. Skolotājs norādījis uz nacionālā simfoniskā orķestra soloklarnetista, tolaik arī Maskavas Konservatorijas aspiranta Ģirta Pāžes un viņa paša fotogrāfiju. «Šiem abiem mūziķiem orķestrī jāsēž līdzās,» teicis skolotājs. Tā arī dažus gadus vēlāk noticis. Tagad A.Altmanis vada Latvijas Klarnetistu biedrību. Kā leģenda dzīvo stāsts par J.Grūtupa vadītajiem Dobeles zēniem – tolaik vienīgo Latvijā zināmo pūtēju orķestri, kuram ejot un spēlējot 1948. gada Latvijas dziesmu un deju svētku gājienā tika apturēti līdz tam Rīgā, Esplanādē, spēlējošie padomju karavīru orķestri. Jūlijs Grūtups Dzimis 1908. gadā JelgavāMācījies Jelgavas 2. vidusskolā, kur, klases audzinātāja izcilā pedagoga Jāņa Grestes rosināts, sācis apgūt mūziku1930. gadā paralēli darbam pastā iestājies Latvijas Konservatorijā Pūšamo instrumentu nodaļā, ko ar brīvmākslinieka grādu beidzis 1938. gadāTrīsdesmitajos gados strādājis Jelgavas Filharmonijas simfoniskajā orķestrī, Jelgavas teātrī, Rīgas Radiofonā, Latvijas Nacionālajā operā un citur. No 1937. līdz 1941. gadam Jelgavas Tautas konservatorijas Pūšamo instrumentu nodaļas vadītājs1944. gada maijā iesaukts latviešu leģionā, kur bijis mūziķis – sanitārsNo 1945. līdz 1947. gadam atradies gūstekņu nometnē Krievijas Tālajos Austrumos, kur darbojies kā estrādes orķestra diriģents No 1948. līdz 1950. gadam Dobeles Mūzikas skolas dibinātājs un direktors No 1953. līdz 1975. gadam darbs Jelgavas Mūzikas vidusskolā1975. gadā, būdams pensijā, turpinājis darbu Jelgavas 2. vidusskolas orķestrī un Dzirnieku pamatskolas orķestrī
