Jelgavas Mākslas skolā – Visvalža Garokalna piemiņas izstāde.
Šogad Lāčplēša dienā māksliniekam Visvaldim Garokalnam (1933 – 2005) apritēja 75 gadi. Mākslinieks akvarelists nāk no Kuldīgas puses, sācis gleznot Liepājā, bet, kā to izstādes atklāšanā uzsvēra Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas organizācijas vadītājs Māris Brancis, viņš noteikti uzskatāms par jelgavnieku, jo lielu un nozīmīgu mūža daļu pavadījis mūsu pilsētā. M.Brancis atgādināja Morisa Māterlinka vārdus no «Zilā putna», ka «mirušie ir dzīvi tik ilgi, kamēr mēs viņus atceramies», un, kaut gan V.Garokalns aizgāja no dzīves pašā Vecgada vakarā pirms trim gadiem, Jelgavā viņu atcerēsies ilgi. Ne tikai kā mākslinieku, kurš radījis lieliskus akvareļus par leģendārajiem latviešu strēlniekiem – Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem –, par jūru, Jelgavu u.c., bet arī kā labu organizatoru.Pēc ierašanās Jelgavā 1969. gadā viņš līdz 1974. gadam bija pilsētas galvenais mākslinieks. Vēlāk piecpadsmit gadu (līdz 1992. gadam) – Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas organizācijas valdes priekšsēdētājs, savulaik audzināja arī tautas talantus, vadot gleznošanas studiju pilsētas kultūras namā. Mākslinieka meitas Guna un Tija sarūpējušas īpašu V.Garokalna piemiņas bukletu un izstādes atklāšanā pateicās Andrejam Ģērmanim par līdzdalību tā tapšanā. Jelgavas Mākslas skolas direktore Anda Stankeviča, kura šoreiz bija namamātes lomā, atgādināja, ka skolā izstādes notiek regulāri, un «tas nekas, ka autora nav klāt, – vislabāk runā viņa darbi». To, ka «Jelgava bez Visvalža tomēr šķiet citāda», jo daudziem vēl pārāk spilgtā atmiņā V.Garokalna iespaidīgais un atraktīvais tēls, atzina gan kādreizējais kolēģis no Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja – mākslinieks Uldis Zuters, gan Latvijas Mākslinieku savienības pārstāve jelgavniece Astrīda Valtere.Pēc izstādes, kurā apskatāmi akvareļi kā no Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, tā ģimenes kolekcijas, atklāšanā klātesošie pie kafijas tases dalījās atmiņās par jubilāru. M.Brancis lasīja V.Garokalna atmiņu pierakstu fragmentus, kas plašākai publikai izskanēja pirmo reizi. No tiem varēja gūt vēl vienu apstiprinājumu, ka mākslinieka daiļrades pamata tēma – latviešu strēlnieki – nav izvēlēta nejauši, jo V.Garokalns bijis strēlnieka un Latvijas brīvības cīnītāja dēls. Atmiņās par ievērojamo mākslinieku, kas vēl nesen bija mūsu vidū un staigāja tepat pa Jelgavas ielām, dalījās arī citi kolēģi un viņa daiļrades cienītāji, bet A.Ģērmanis stāstīja par savu darbu pie grāmatas par V.Garokalnu.