Aizvadītajos svētkos līdz ar militāristu parādes soļiem Latviju piedimdināja kārtējais baumu vilnis no vietējā finanšu okeāna. Veikli darboņi izplatīja ziņas, ka pieclatniekā spiestais dižozols jau ir saknē aizcirsts un ilgai dzīvei nav lemts.Uz panikas rēķina daudzi pamanās nopelnīt, kamēr vieglāk ietekmējamā tautas masas daļa berzē, jau teju simto reizi uz grābekļa uzkāpjot, uzsistos punus. Arī pirms nepilniem pāris gadiem pamatīga ažiotāža radās, kad ar vienu īsziņu tika palaista masu «pīle» par gaidāmo lata devalvāciju. Katrs, kam zeķē vai «dosjas cūciņā» bija vēl pa kādam latam nebaltām dienām, ķērās pie ietaupījumiem, lai tos konvertētu eiro. Naudas mītuvēs aptrūkās «eironaudiņas», kurss skrēja stāvus debesīs, un krahu nesagaidījušajiem atlika vien pēc tam kost pirkstos, kad pa dārgo pirkto valūtu vajadzēta notirgot atpakaļ mainītājiem jau pēc krietni neizdevīgākiem nosacījumiem.Īsziņas pīkstinātājs nepiedzīvoja pat vieglu izbīli, kriminālprocess par kaitniecību (valsts finanšu sistēmai vai ietaupījumu mainītājiem?) tika veikli izbeigts «sakarā ar to, ka nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva», un tas radīja visai labvēlīgu augsni tam, lai ar laiku kas līdzīgs varētu notikt vēlreiz.Vispārējā krīzē iestigusī un valsts glābšanas «traktoram» piekabinātā «Parex banka» un atmiņas par pagājušā gadsimta «laventiādi» kalpo gluži kā mēslojums jaunu baumu dīgšanai – neoficiāli nekautrējoties tiek minētas bankas, kas grimšot kā nākamās, turklāt valsts peldriņķis vairs nelīdzēšot.Ja ticēt varas institūcijām, arī šoreiz lokano mēļu īpašnieki jau veiksmīgi notverti. Taču neticība sabiedrībā saglabājas, un visi valstsvīru aizbildinājumi par situācijas kontroli vairumā gadījumu šķiet nepārliecinoši. Kamēr šajā ziņā pozitīvu izmaiņu nebūs, pret jauniem belzieniem ar vecajiem grābekļu kātiem nav pasargāts neviens.
