Apmaksājamo slimības dienu skaita samazināšana un vienkāršota pieteikumu iesniegšanas procedūra, lai saņemtu ES atbalsta fondu līdzekļus, ir vien neliela pasākumu daļa, kam piekrīt par atbalstu uzņēmējdarbībai atbildīgās ministrijas. Par šiem un citiem jautājumiem tika spriests Latvijas plānošanas reģionu un ministriju sadarbības komisijas apvienotajā sanāksmē.
«Ziņas» jau informēja, ka pirms vairākiem mēnešiem Jelgavā tikās Zemgales uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un augstskolu pasniedzēji, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar uzņēmējdarbības atbalstu. Toreiz tika identificētas un formulētas vairāk nekā 70 problēmas un iespējamie to risinājumi. Kā skaidro Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Raitis Vītoliņš, vairums problēmu jau izskatītas ministrijās, kas atbildīgas par uzņēmējdarbību atbalstošu pasākumu izstrādi un ieviešanu.Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktora vietniece Astrīda Burka informē, ka lielākā daļa priekšlikumu iestrādāti attiecīgajos likumos vai Ministru kabineta noteikumos. Piemēram, no nākamā gada janvāra samazināts uzņēmēja apmaksājamo slimības dienu skaits, turpmāk to būs desmit. Tikšot samazināts arī iesniedzamo dokumentu skaits, lai saņemtu dažādu ES fondu finansējumu.Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Elita Robežniece uzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā uzņēmējiem daudz labvēlīgāki nosacījumi iestrādāti likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli grozījumos. Piemēram, neaplikt ar nodokļiem to peļņas daļu, kas tiks no jauna investēta ražošanas attīstībā. No lauksaimnieku atbalsta pasākumiem minēts palielināt degvielas daudzumu, ko neapliktu ar akcīzes nodokli. Šis priekšlikums pagaidām valdībā nav guvis atbalstu, jo tas saspringtā valsts budžeta situācijā radītu pārāk lielas problēmas.Zemgales plānošanas reģions pirms diviem gadiem bija pirmais Latvijā, kas izveidoja jaunu institūciju – Sadarbības komisiju –, tādējādi īstenojot valdības deklarācijā izvirzīto uzdevumu – nodrošināt valsts pārvaldes un reģionu partnerību.
