Laikam vietā šoreiz būtu sacīt, ka nepārprotami redzams – gan pilsētas, gan rajona ceļinieki aizvadītās nedēļas nogalē centās, kā prata un varēja. Tie, kas raugās uz notikušo ar daudzmaz objektīvu skatienu, atzīs – iespēju robežās ielas un ceļi tika tīrīti, negaidot, kamēr tos aizputina bieza sniega kārta. Bet stihija ir stihija, un virs mums neviens ar atvērtu lietussargu nestāvēja. Atliek vien novēlēt, lai spars un vēlme darboties šoziem būtu līmenī.Savukārt, runājot par satiksmes dalībniekiem, nāk prātā vecais sakāmvārds – kamēr pērkons nespers, zemnieks krustu nepārmetīs. Protams, laba tiesa jau laikus bija pacentušies spēkratiem uzlikt ziemas riepas. Savukārt «gumijas vilcējus» varēja atpazīt pēc lēnās un pagalam nedrošās braukšanas. Laba tiesa apskādēto braucamrīku, diemžēl arī ievainoto, ir uz slinko īpašnieku sirdsapziņas. Šajā sakarā «Ziņu» portālā kāds lasītājs atstājis diezgan interesantu komentāru: «Klausoties šodienas čīkstuļus par ziemas riepām, ABS un citām mantām, nevaru saprast, kā es varēju gadu desmitiem (no 1971. gada) braukt pa ziemu ar visādiem zaporožeciem, moskvičiem un ne reizes nebūt grāvī. Tikai tagad, kad ceļus tīra nesalīdzināmi labāk, mašīnas labākas, ne vienreiz vien biju tuvu grāvim. Ziemas riepu saķere par 20 procentiem lielāka, pašpaļāvība par 50 procentiem lielāka. Pēc pieredzes zinu – ar jebkādu mašīnu, ar jebkādām riepām jebkādā laikā droši var pārvietoties ar ātrumu 70 kilometru stundā. Vien drusku jāmāk un jābūt uzmanīgam. Varbūt šiem čīkstētājiem, ka ziemā ir sniegs, gluži vienkārši vajadzētu pamācīties braukt, būt uzmanīgiem uz ceļa un cienīt citus satiksmes dalībniekus!» Viedi vārdi, vai ne?
