Aizvadītajā gadā zem nabadzības sliekšņa dzīvojuši 21% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par diviem procentiem mazāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati.
CSP portālu “Delfi” informēja, ka nabadzības aprēķins balstās uz datiem par iedzīvotāju ienākumiem iepriekšējā gadā. Tieši 2006. gadā pieauga nodarbinātības līmenis, darba samaksa, sociālie pabalsti un pensijas. Tāpat par 42% pieaudzis bērnu dzimšanas pabalsta vidējais apmērs, pabalsts bērna kopšanai līdz divu gadu vecumam – par 35%. Palielinājās arī vidējā darba samaksa neto – par 23%. Līdz ar to no nabadzības riska zonas izkļuva mājsaimniecības ar apgādībā esošiem bērniem, kā arī nepilnās ģimenes.Tiesa, vairākas citas sabiedrības grupas joprojām pakļautas nabadzībai. To vidū ir 33% cilvēku vecumā virs 65 gadiem. Turklāt, ja šāda gadagājuma cilvēks dzīvo viens pats, tad nabadzības risks pieaug līdz pat 75%. Augsts nabadzības risks bijis arī bezdarbniekiem – 57%, liecina CSP informācija.Pārvalde arī piebilst, ka nabadzībai ir reģionāls raksturs. Ja Rīgā un Pierīgā par nabadzīgiem uzskatāmi attiecīgi 11% un 13%, tad Kurzemē un Zemgalē jau 23% un 26%. Vislielākā nabadzība ir vērojama Vidzemē un Latgalē – attiecīgi 28% un 40%.
