Jelgavas 4. vidusskolas skolēni un pedagogi Grieķijā izzina savu personību un karjeras iespējas multikulturālā sabiedrībā.
Mums, 24 jelgavniekiem, šajā novembra pelēcībā atmiņās vēl arvien spīd spožā un siltā saule, ko astoņas dienas baudījām vienā no skaistākajām Grieķijas salām – Kefalonijā. Jelgavas 4. vidusskolas skolēni un pedagogi turp devās «Comenius» divpusējās sadarbības projekta «Mana personība un karjera multikulturālā sabiedrībā» laikā. Gatavojoties braucienam, veidojām grieķu-latviešu-angļu sarunvalodas vārdnīcu, prezentācijas par grieķu valodu, kultūru un ģeogrāfiju un salīdzinājām abu valstu izglītības sistēmas. Audzināšanas stundās sākām sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūras Karjeras pakalpojumu kabineta darbiniekiem, kas stāstīja par darba tirgus tendencēm mūsdienu sabiedrībā. Jaunieši gatavoja arī prezentācijas par skolu un Latviju, lai, viesojoties Grieķijā, iepazīstinātu draugus ar mūsu valsti. Esam nobijušiesAtēnas mūs sagaida vakarā ar spožām ugunīm, cik tālu vien vērās skats četru miljonu iedzīvotāju pilsētā, kas pārsteidz ar netīrību, vienkāršo arhitektūru un ieinteresētajiem skatieniem mūsu grupas virzienā. Savukārt rīts kā radīts seno Atēnu iepazīšanai, kas apdzīvota jau 7000 gadu. Žēl, ka varējām tur uzkavēties vien neilgu brīdi, jo mūs gaidīja tāls ceļš līdz Kefalonijai – astoņu stundu brauciens ar autobusu un prāmi. Jaunieši vēlreiz pārsprieda un pieslīpēja prezentāciju par izglītības sistēmu Latvijā, bet skolotājas, lai sasildītos, klāja plašumos pēc sirds patikas varēja izmēģināt grieķu nacionālās dejas soļus. Esam nobijušies – nav nieka lieta turpmākās sešas dienas pavadīt svešā ģimenē, nezinot, kā uzvesties un sazināties, taču notiek tas, kam jānotiek. Argostoli pilsētas autoostā mūs sagaida skaļš, jautrs, grieķu jauniešu un viņu vecāku pulciņš. Smiekli, satikšanās bučas un apskāvieni. Zemestrīču draudi paradīzēOtrais rīts pie balkona durvīm liek aizrauties elpai – vai tiešām esam paradīzē? Pretī jūra, palmas un augsti kalni, kuru virsotnēs tālumā jaušami daudzi vēja ģeneratori. Ir silts un saulains. Bet nav laika baudīt ainavu – jāsteidzas tikties ar jauniešiem un grieķu kolēģiem. Mums paredzēts aplūkot Folkloras muzeju un tradicionālā vīna darītavu. Uzmanību visvairāk saista fotogrāfijas no 1953. gada, kad salas pilsētas un ciemus gandrīz pilnībā iznīcināja piecu ballu stipra zemestrīce. Pēc tās salā pieņemti dažādi likumi. Tieši šā iemesla dēļ skola, uz kuru braucam, no savas ēkas pārcelta uz asfaltētā laukumā novietotiem koka namiņiem, jo tā neizturēja drošības pārbaudi. Dodamies arī uz tradicionālo saldumu ražotni, bet vakarā jaunieši rīko tikšanos pilsētas laukumā un iepazīstas ar Argostoli vakara dzīvi. Skolotājas tajā pašā laikā kolēģi uzaicina paviesoties slavenā tavernā, cienājot ar tradicionālajiem ēdieniem. Nākamā diena aust nedaudz nomākusies. Mums paredzēta interesanta ekskursija, kuras laikā apskatām gan stalaktītus plašā pazemes alā, gan alu, kurā ieplūst jūras ūdens. Kalnu ceļš mūs aizved uz ciematiņu Fiskardo, bet mājupceļā baudām kalnu burvību. Turpmākajās dienās paspējam arī viesoties Sv.Andreasa klosterī, maizes ceptuvē un olīveļļas ražotnē. Jaunieši jau sadraudzējušies, vakaros rīko savas svinības un pasākumus. Izbaudām, ko nozīmē Oxi (ochi) jeb Nē diena, kas ir valsts svētki ar patriotiskām demonstrācijām un parādēm pilsētās. Vērtē 20 ballu sistēmāPienākusi diena nopietni darboties skolā. Apstākļi tajā tobrīd bija neapskaužami – skolotāju istabā viss vēl sapakots lielās kastēs, klasēs tikai soli un tāfeles, nav ēdnīcas, vien neliela bufete. Tā skolai būšot jāpavada viss mācību gads. Daudzi jaunieši atzīst, ka tagad novērtē, kāda ir mūsu skola un darba organizācija tajā. Dodamies vērot arī fizikas, matemātikas un sengrieķu valodas stundas. Pedagogu un skolēnu attiecības ir draudzīgas un labvēlīgas, bet mācību process vienkāršs. Daži garlaikojas un zīmē ķinķēziņus vai apraksta solus. Vārdu sakot, viss kā normālā skolā. Noskaidrojam, ka viņu vērtēšanas sistēma gan ir īpaša, jo skolēnu sasniegumi tiek vērtēti 20 ballu sistēmā. Skolotāja profesija Grieķijā ir diezgan prestiža, jo pedagogi saņem labu atalgojumu, viņiem ir stabils darbs un trīs mēnešu brīvlaiks. Skolēniem tiek uzdoti daudzi mājas darbi, citi arī pēcpusdienās strādā vai apmeklē privātskolotājus. Pēc stundu vērošanas dodamies uz semināru, lai salīdzinātu abu valstu izglītības sistēmas, pastāstītu par mūsu skolu, klasi un valsti. Darbs rit ļoti sparīgi – grieķu jauniešu skaļās balsis un temperaments mazliet nogurdina, tomēr visi priecājamies par viņu labajām angļu valodas zināšanām un vēlmi sadarboties. Izrādās, ka mūsu valstu izglītības sistēmas ir ļoti līdzīgas. Skolotāju profesija prestižaPēdējā viesošanās dienā Kefalonijā dodamies uz lielu ģipša rūpnīcu un apmeklējam divas skolas. Viena no tām līdzīga mūsu profesionālajām mācību iestādēm. Runājot par profesiju prestižu, atklājas, ka Grieķijā populāras ir ārsta, jurista, arhitekta, inženiera un jau minētā skolotāja, bet salā pieprasītākās – tūrisma speciālistu un celtnieka profesijas. Atvadu vakarā ierodas grieķu jaunieši ar saviem vecākiem, līdzi nesot dažādus gardumus cienastam. Baltos kreklos un melnās biksēs tērptas meitenes un puiši dejo nacionālās grieķu dejas, kas raksturīgas tieši šīs salas iedzīvotājiem, tāpēc gaidītā sirtaki vietā vērojam daudzveidīgus dejas soļus. Gaisotne ļoti brīva, un dejotājiem pievienojas gan vecāki, gan skolotāji, gan citi jaunieši. Atvadoties vērojam skumjus skatienus, asaras, ciešus apkampienus, solījumus sarakstīties un sazināties, aicinājumus ciemoties vēl kādu reizi šajā pasakainajā salā. Dalāmies savos būtiskākajos iespaidos. Izjūtas divējādas – ir grūti doties prom no tik skaistas dabas un viesmīlīgiem cilvēkiem, bet gribas mājās, samīļot tuviniekus, sastapt draugus un ieraudzīt pelēkā novembra vakara miglā tīto Baltijas jūru un Latvijas zemi. Paliec sveika mana sapņu zeme – Grieķija! Mēs domāsim par tevi, taviem laipnajiem cilvēkiem un gaidīsim savus draugus ciemos martā!
