Ritvars Sudārs, Lauku inženieru fakultātes dekāns
Absolventu salidojuma rīkošana par godu Hidromeliorācijas fakultātes 60 gadu jubilejai ir liels un atbildīgs sabiedriskais pasākums, tādēļ šī nedēļa man pagāja diezgan uztraukti. Lai arī viss notiek, kā plānots, vienmēr gribas, lai iznāktu labāk. Fakultātes vēsture ir diezgan sarežģīta. Tās ziedu laiki bija no 1969. līdz 1984. gadam, kad ik gadu tika uzņemts simts pirmkursnieku. 1993. gadā fakultāte pārtapa par atsevišķu studiju programmu «Vide un ūdenssaimniecība» jaundibinātajā Lauku inženieru fakultātē.Vides un ūdens saimniekos ik gadu uzņemam ap trīsdesmit studentu, bet to kopējais skaits patlaban ir 134. Tolaik, deviņdesmito gadu sākumā, reorganizējoties ņēmām vērā Rietumeiropas valstu, īpaši Bonnas Universitātes, pieredzi. Meliorācija šajā studiju programmā ir viens no nozīmīgākajiem priekšmetiem. Jāatzīst, ka mūsdienās šai nozarei atvēlētie līdzekļi ir nepietiekami, taču bez meliorācijas Latvijā lauksaimniecība nevar attīstīties. Agrāk vai vēlāk šī patiesība liks sevi manīt arvien aktuālāk. Mūsu studenti ir pieprasīti firmās, kas nodarbojas ar ūdenssaimniecību, vides sanāciju, institūtā «Meliorprojekt», Lauku atbalsta dienestā un citās jomās. Mūsdienās ekonomikā daudzviet jūt nogaidošu, neskaidru attieksmi, tomēr es nesliecos domāt, ka būtu iestājusies dziļa krīze. Katrā ziņā mūsu izglītotie studenti ir konkurētspējīgi, vismaz pagaidām viņiem nebija grūtību atrast prakses un nākamās darbavietas.Runājot par politiku, jābūt ļoti uzmanīgam. Ar vislabākajiem nodomiem dažkārt rodas pavisam negaidīti pārpratumi. Re, kā Francijas prezidents neveiksmīgi pajokoja par jaunā ASV prezidenta nosauļošanos, un iznāca skandāls! Jāatzīst gan, ka skaidru simpātiju man politikā nav. Jelgavas attīstību kopumā vērtēju pozitīvi. Skaidrs, ka visu nevar gribēt uzreiz. Jā, daudzviet uz ielām ir bedres (mūsu daudzdzīvokļu mājas pagalmā pat tādas, ka normāli nevar iebraukt), tomēr pakāpeniski pilsētas infrastruktūra tiek sakārtota. Universitātē lasu lekcijas par atkritumu saimniecību. Šajā ziņā Latvijā līderi ir vidzemnieki, kas sekmīgi ievieš atkritumu šķirošanu un tādējādi veicina to pārstrādi. Priecē, ka Jelgavā radusies rūpnīca, kas pārstrādā lietotās plastmasas pudeles.
