Esmu dzirdējusi – lai izveidotos ieradums, kāda darbība jāatkārto vismaz 21 reizi. Ar tradīcijām tik ātri viss nesanāk. Tās ir kā kuģi, kuru uzbūvēšana, pirmkārt, prasa izcilību un laika krāsnī kausētu patstāvību, bet, otrkārt, pakļaujas stūrēšanai, ne dramatiskai pagriešanai citā virzienā. Tradīcijas vēl var salīdzināt ar stabili iemītām taciņām. Savējās mēs vairākus gadu desmitus esam minuši, neapzinoties, ka līdzās rit paaudžu paaudzēs veidoti plati un gludi lielceļi, kur katram stabiņam, laternai un norādei sava vēsture un jēga. Padomju mērķtiecīgi būvētā siena krita tikai pirms apmēram 20 gadiem, tāpēc vēl joprojām stāvam sabristajās galošās un brīnāmies, kur dabūt laipas, lai tiktu pāri. Tēvu tēviem tās atņemtas jau labi sen. Turklāt – kādi ir braukšanas noteikumi? Daži censoņi gan tikuši otrā pusē un mēģina lavierēt kā pīles uz ledus, bet tikpat daudzi sabiruši grāvjos. Nāksies ķepuroties, ja vēlamies ko sasniegt, citādi nemūžam neiemācīsimies svinēt Ziemassvētkus un svētīt adventi, kas vairumam asociējas ar līdz galam neatšifrētiem simboliem un spekulatīviem jēdzieniem. Pietrūkst savienojuma! Ir tikai forma!Nav trīsreiz jāmin, ko darīt dzimšanas dienās. Ar Jāņiem arī puslīdz skaidrs, bet lielie Eiropas svētki, kuru kontekstā ierakstāmies kultūrvēsturiski un ģeopolitiski, met izaicinājumus. Īpaši tādēļ, ka tie spiež uz garīgām un reliģiskām vērtībām, par kurām daudziem ateismā izauklētajiem vienkārši nav ne jausmas. «Un kas man, lūdzu, te būtu jāgaida? Par ko jāpriecājas? Kas jāpārdomā? Atskaites paliks Vecgada vakaram, kad solīšos sākt jaunu dzīvi, bet tagad lieciet mani mierā ar tiem Ziemassvētkiem. Man tie neko nenozīmē, īpaši tagad, kad maciņā plīvo vējš un sačakarētas visu līmeņu attiecības,» kā plate griežas vienu prātos. Citi savukārt grib, bet nespēj līdz galam pieslēgties «strāvai» un ar katru šūnu izbaudīt atklāsmi par Tumsu, Gaismu un Atnākšanas prieku. Pieļauju, ka to nespēj arī vesels lērums moderno Rietumu cilvēku, kuri knapi turas uz savu priekšgājēju bruģētās šosejas, tomēr tā sajūtās aizved uz drošu, ierastu un stabilu vietu. Bet mēs vēl mēģinām saprast, kas notiek, tāpēc labi, ka iejaucas komercializācija ar «krutām» atlaidēm un padumjiem santaklausiem. Citādi Ziemassvētku vakarā daudzās ģimenēs iestātos mulss klusums.
