Festivāla noslēguma koncerta muzikālā dramaturģija bija spraiga un dinamiska, stilistiski apvienojot dažādu laikmetu skaņdarbus gaumīgā mozaīkā.Koncerta ieskaņā Johana Sebastiana Baha Mazā prelūdija un fūga sol minorā Lienes Dravnieces (pedagoģe Vita Kalnciema) izpildījumā skanēja tumši un rezignēti, ļoti pārdomāti un izlīdzināti. J.S.Baha korāļprelūdija «Erschienen ist der herrlich Tag» vēl padziļināja meditatīvo noskaņu ar savām biezajām, zemo reģistru stabuļu radītajām krāsām, bet kā spilgts kontrasts – «gaismas stariņš tumsas valstībā» – skaisti un mierīgi, dzidri un nepiespiesti izskanēja latviešu komponista Marģera Zariņa pastorāle «Usmas baznīciņa» – tāds bija jūrmalnieces Rūtas Brusbārdes sniegums (pedagoģe Edīte Alpe).Atrod baroka embrus un krāsasJāpiebilst, ka Jelgavas ērģeles pēc sava reģistru klāsta ir izteikti romantiskas, īpaši piemērotas, lai atskaņotu 19. – 20. gadsimta mūziku, tāpēc jo liela meistarība ir atrast barokālos tembrus un krāsas. Tas šajā koncertā īpaši labi izdevās Jekaterinas Fedotovas (pedagoģe E.Alpe) un Danas Kigitovičas (pedagoģe Kristīne Adamaite) priekšnesumos, atskaņojot J.S.Baha darbus, kas izskanēja krāšņi, piepildīti.Beļģu komponista J.Jongena Maza prelūdija Karīnas Levinas (pedagoģe Diāna Jaunzeme) – visjaunākās šā koncerta dalībnieces – izpildījumā, gaiša prieka un cerību caurstrāvota tematiski sasaucās ar franču vēlīnā romantisma pārstāvja A.Gilmāna «Komūniju», ko atskaņoja Rīgas Doma kora skolas audzēkne Katarina Kuliša (pedagoģe Vita Kalnciema), un arī viņas sniegumā ar profesionālu tvērienu izskan muzikālā vakara kulminācija – ērģeļmūzikas milža, tā dēvētā 20. gadsimta Baha vācu komponista Maksa Rēgera vērienīgā kompozīcija «Te Deum», kas lika ieskanēties gandrīz vai visām Sv.Annas baznīcas ērģeļu stabulēm. Dinamikas rotaļas un mūžīgā meklētāja ceļšKoncertos ļoti atšķirīgi tiek interpretēta latviešu komponistes Maijas Einfeldes «Ave Maria», arī šoreiz skaņdarba izpildījums pārsteidza ar jaunu idejisko skatījumu un tembrālajām niansēm, kā arī spēcīgiem dinamikas kāpumiem un kritumiem un drosmīgu monumentālu akordu virkni finālā. Dinamikas rotaļas turpinājās arī nākamajā Ilzes Zvaigznekalnes (pedagoģe V.Kalnciema) priekšnesumā – Baha Koncertā Sol mažorā, šķiet, aizvedot klausītāju atkal tālā 17. gadsimta galma mūzikā. Dejiskā noskaņā turpinājās Lutera akadēmijas studentes Līgas Augustes (pedagoģe K.Adamaite) izpildītā Diteriha Bukstehūdes «Pasakalja», gracioza, mazliet kaprīza un smagnēja finālā.Koncerta noslēgumā atkal skanēja mūsdienu latviešu komponista mūzika – Romualda Kalsona Prelūdija –, tembrāliem un faktūras kontrastiem piesātināta kā mūžīgā meklētāja ceļš, meditācija, cīņa un uzvara, kā daudzpunkts, aiz kura vēl sekos koncerti un festivāli, eksāmeni un konkursi, kas jauno izpildītāju vārdus liks latviešu un varbūt pasaules mūzikā dzirdēt nākotnē.
