Par Lielāko daļu pārkāpumu, par kuriem Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz naudas sodu, tas vaininiekiem tiek arī piemērots.Vēl pirms brīža izskanēja ideja arī par sīkajām zādzībām piespriest administratīvo sodu, un kā šādas rīcības argumenti tika minēti gan darba apjoma samazināšana likumsargiem, gan iespēja papildināt budžetu.Protams, nevar neminēt plānoto sodu palielināšanu dzērājšoferiem – tas varot sasniegt pat 5000 latu. Šoreiz varbūt nerunāsim par to, ka nav jau iesniegti priekšlikumi, lai paceltu 400 latu soda naudu par atteikšanos no alkohola pārbaudes, lai gan, ja tas netiks darīts, pati valdība būs izveidojusi labu «kabatu», kā iereibušam stūrmanim izvairīties no lielas naudas zaudēšanas. Kā parasti, izvēlēts vieglākais ceļš – sodu plānots bargāks, bet, vai tas dos vēlamo rezultātu, var tikai minēt.Daudz būtiskāk būtu izpētīt, kas pamudina cilvēkus sēsties pie stūres dzērumā, zinot, ka policists viņus var noķert, viņi paši var aiziet bojā vai sabraukt citus. Iemesli tam var būt dažādi, bet pieļauju, ka «vainīga» varētu būt cilvēku pārliecība, ka viņiem atļauts tas, kas nav citiem, vai arī apziņa, ka veiksmīgi izdosies atpirkties. Naudas sodiem jābūt, taču tos drīzāk vajadzētu piemērot atkarībā no pārkāpēja ienākumiem. Un tas nav nekas jauns, jo vairākās valstīs, piemēram, Norvēģijā, šāda sistēma darbojas pietiekami veiksmīgi. Ir taču loģiski, ka nevar vienādi sodīt cilvēkus, kuri saņem 400 un 5000 latu mēnesī. Viens par pārkāpumu šķiras no visas algas, bet otram tā var šķist nebūtiska sīknauda, un pēdējā gadījumā nu nekādi nav sasniegts minētajā Administratīvo pārkāpumu kodeksā definētais soda mērķis, proti, par pārkāpēja audzināšanu «likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā», kā arī – «lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus».Par sodu celšanu kā glābšanas salmiņu budžeta papildināšanai gribas, maigi sakot, pasmīkņāt. Kāpēc? Atbilde gauži vienkārša. Jau tagad apmēram puse uzlikto naudas sodu tā arī valsts kasē nav «iekrituši», jo, redz, pārkāpējiem, kaut vai, piemēram, par nelegālā alkohola tirdzniecību sodītajiem, nav «čaukstošā» sodu nomaksai. Un, ņemot vērā šā brīža ekonomisko situāciju, stāvoklis var tikai pasliktināties.Gaisā ik pa brīdim uzvirmojošā ideja par parādnieku cietuma veidošanu tā arī nav radusi dzirdīgas ausis, jo, no vienas puses, tas ir ļoti sarežģīts process. Pirmkārt, nepieciešams jauns cietums (varētu gan domāt par parādnieku «iebāšanu» nojaukšanai paredzētajā Pārlielupē), otrkārt, nevar taču likt no soda bēgošajam kontingentam dzīvot uz nodokļu maksātāju rēķina, tādēļ būtu nepieciešams to nodrošināt ar darbu, kas atkal ir sarežģīti, jo jau eksistējošajās ieslodzījuma vietās pie kaut kādas naudas pelnīšanas tiek labi ja katrs piektais cietumnieks. Šādu nastu valsts diez vai gribētu uzņemties, lai gan, ja vien vēlētos, varētu itin labi atrast darbu, kur parādniekus nodarbināt, tādējādi ietaupot budžeta naudu. Teiksim – mazgājot Saeimas autobāzes transporta līdzekļus, kas gadā izmaksā daudzus desmitus tūkstošu latu.
