Valdība atkārtoti skatīs dokumentu, kurā paredzētas nodevas par ceļa izmantošanu, ja spēkrats smagāks par 12 tonnām.
Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas ar bargu kritiku un draudiem skaļi protestēt pagaidām panākušas, ka likumprojekts «Par autoceļu lietošanas nodevu» nav pieņemts un atsaukts atkārtotai izskatīšanai Ministru kabinetā. Dokumenta projektā plānots, ka visiem transporta līdzekļiem, kas pārsniedz 12 tonnu masu, būtu jāmaksā nodeva par valsts galveno autoceļu lietošanu. Nodevas apmērs atkarīgs no kaitīgo izmešu apjoma un laika, ko transportlīdzeklim plānots pavadīt uz galvenajiem autoceļiem. Nodevu paredzēts piemērot jau no 2009. gada 1. jūlija.Pretrunā ar ekonomikas likumiemKā skaidro biedrības «Zemnieku saeima» izpilddirektore Rita Sīle, zemnieki nav mierā ar to, ka lauksaimniecības uzņēmumi ekonomiskās krīzes apstākļos varētu tikt aplikti ar jaunu nodevu. «Šāda rīcība ir pilnīgā pretrunā ar ekonomikas likumiem. Tāpēc pret jaunieviešamo nodevu iebildām. Kopīga darba rezultātā ar Zemkopības ministriju Saeimas komisija atbalstīja, ka no nodevas atbrīvo gan tos transporta līdzekļus, kuriem ir pašpārvadājumu atļaujas, gan arī atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības,» vēsta R.Sīle. Tomēr cīņa nav beigusies. Saeimas komisija vienojās noteikt papildu termiņu, lai iesniegtu priekšlikumus par likumprojektu. Tomēr, ņemot vērā, ka par jautājumu radīta ažiotāža un dokuments ir negatavs, izdevies panākt, ka nu tas atdots atkārtotai izskatīšanai Ministru kabinetā. Sagaidāms, ka karstās diskusijas turpināsies. Nav izprotama steiga Satiksmes ministrija šo likumprojektu virza paātrinātā kārtībā – bez dokumenta apspriešanas ar iesaistītajām pusēm un saskaņošanas ar ministrijām. Turklāt nodevā iekasētos līdzekļus plānots ieskaitīt nevis Valsts kasē, bet gan saglabāt Satiksmes ministrijai. Zemniekiem radies jautājums, vai ar četriem miljonu latu, ko plānots iekasēt ar nodevu, varēs atrisināt iecerēto mērķi – sakārtot Latvijas ceļus. «Vai varbūt tomēr šie līdzekļi plānoti kā resursi, lai risinātu valsts ekonomiskās krīzes radīto ietekmi uz Satiksmes ministrijas budžetu?» retoriski vaicā lauksaimnieki. Maksās ražotājiArī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) neatbalsta šāda nodokļa ieviešanu, jo tas būtu papildu slogs lauksaimniekiem, kuriem ir šādas tonnāžas transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti vien savas saražotās produkcijas pārvadāšanai. «Saspīlētajā valsts budžeta situācijā, kad liela daļa valsts iedzīvotāju cīnās par savu eksistenci, nav īstais laiks runāt par vēl viena nodokļa ieviešanu. Kaut arī tas neietekmēs visus lauksaimniekus, tomēr kārtējo reizi palielinās ražotāju, tātad lauksaimnieku, izmaksas,» norāda LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Paeglītis.Latvijā reģistrēts 40 000 kravas automašīnu. Apmēram puse izmanto valsts galvenos autoceļus, šiem transportlīdzekļiem to lietošanas nodeva var tikt samaksāta kā vienreizējs gada maksājums, kura apmērs atkarīgs no asu skaita un transportlīdzekļa ekoloģiskās ietekmes uz vidi. Vidēji tas varētu būt apmēram 500 latu. Ieņēmumi par šo sadaļu varētu būt aptuveni desmit miljoni latu.«Rezultātā izdevumi palielināsies pārvadātājiem, tādējādi par nodevu samaksās primārie ražotāji. Lauksaimniecībā tie ir zemnieki, lopkopji, jo tas ir papildu nodoklis, kas ievērojami palielinās jau tā augstās izmaksas. Zemnieki ar to nesamierināsies, un būs skaļi protesti. Tā nav kārtējā nodeva, bet nodoklis, kas vēl papildus gulsies uz lauksaimnieku pleciem,» sacījis D.Paeglītis.Pārvadā tikai ražuLatvijas Zemnieku federācijas valdes loceklis Agris Veide stāsta, ka lauksaimniekiem automašīnas virs 12 tonnām nav jaunas, līdz ar to viņiem nekādas atlaides par tām nav. Jau patlaban zemnieks maksā ap 1200 latu par katru mašīnu. Par mazākas tonnāžas auto gadā jāmaksā 800 latu. Zemnieks ar šīm mašīnām brauc ne vairāk kā trīs mēnešus gadā – pārvadā savu ražu. «Ņemot vērā valstī pastāvošo krīzes situāciju, nav īstais laiks runāt par maksas ceļiem. Protams, nauda tiem vajadzīga, taču tā tiek piesaistīta no ES un kā transporta nodoklis. Vienkārši nauda maksimāli jāizmanto,» uzskata A.Veide.Plānots, ka normatīvā akta izpildi veiks Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts ceļi». Iekasētos līdzekļus iecerēts izmantot ceļu infrastruktūras sakārtošanai, kā arī pierobežas stāvlaukumu izveidei, uzturēšanai un satiksmes organizācijas nodrošināšanai. Šie stāvlaukumi piederētu valstij.
