Kā vērtējat premjera rīkojumu samazināt atalgojumu gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībās.
Aija Nadziņa, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktoreKas var, tam josta jāsavelkMēs esam pašvaldības iestāde, budžetu pašvaldība vēl tikai veido, un, kamēr nav konkrētu norādījumu, mūsu gadījumā ir priekšlaicīgi ko sacīt. Mans kā privātpersonas viedoklis – valstī ir ekonomiski grūti, cieš ieņēmumi un sociālais budžets, un, ņemot vērā šīs grūtības, kaut kādi pasākumi ir jāveic. Kādi – tas nav atkarīgs no mums, un diezin vai mūsu viedoklis tur kaut ko ietekmēs. Svarīgi, lai būtu lielāks vai mazāks nodrošinājums, darbs un garantēts atalgojums. Lasām – vairākās vietās atbrīvo darbiniekus, tāpēc jāpriecājas, ka ir darbs. Tiem, kas var savilkt jostas, būtu īstais brīdis to darīt. Priecē, ka mums rajona padome garantē mērķdotāciju, kas netiek samazināta, ceram – šāds maksājums būs arī no valsts. Pašlaik ir zināms, ka Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļu jaunu grāmatu iegādei būs mazāk, un bibliotēku ar jaunām grāmatām varēsim papildināt nevis četras, bet trīs reizes gadā. Nav zināms, vai saņemsim maksu par bibliogrāfiskajiem aprakstiem. Toties ar kopēšanas un izdruku pakalpojumiem gadā iekasējam vairāk nekā trīs tūkstošus latu.Jānis Ābele, LLU Sociālo zinātņu fakultātes dekānsJāizvērtē katra ierēdņa funkcijasVispirms būtu jāsamazina ierēdņu skaits, jo bieži vien no dažādām ministrijām mums sūta vienus un tos pašus dokumentus, kas nav savstarpēji saskaņoti, un izskatās, ka daļa ierēdņu šādi cenšas attaisnot savu nepieciešamību. Vispirms jāizvērtē katra funkcijas un vajadzība pēc tām. Piemēram, runājot par augstskolām, tādi procesi kā akreditācija un licenču saņemšana būtu jāpārdomā un jāracionalizē, lai par katru akreditāciju nebūtu jāmaksā vairāki tūkstoši latu. Algu apcirpšanu gan vērtēju negatīvi, jo ar to varam aizbaidīt un aizraidīt zinošus, pieredzējušus darbiniekus, tādējādi mazinot institūciju administratīvo kapacitāti. Turklāt uzskatu, ka algu samazinājums nedrīkst skart, piemēram, veselības aprūpi un policiju.Ja runājam par valsts uzņēmumu valžu un padomju locekļiem, visur redzamas vienas un tās pašas personas, un uzskatu, ka algu tām nevar noteikt lielāku kā Valsts prezidentam. Tās ir nesakārtotas lietas, algai jābūt samērojamai. Un, ja vēl amatpersona ir piecos uzņēmumos, rodas jautājums – vai viņai diennaktī 24 stundu vietā ir piecreiz 24? Domāju, šis ir īstais laiks un iespēja sakārtot valsti, kas nākotnē tik drīz var neatkārtoties.Irēna Škutāne, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieceBudžetu plānojam piesardzīgiJelgavas dome, analizējot ekonomisko situāciju, ņēma vērā, ka nākamgad pašvaldības ieņēmumi strauji samazināsies, kaut arī valsts budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze tika apstiprināta ar optimistisku skaitli. Pēc dažām dienām Finanšu ministrija paziņoja, ka valsts pašvaldībām garantēs tikai 90 procentu no prognozētā. Nodokļa neizpildes tendences sāka parādīties oktobrī, tas neizpildījās novembrī un droši paliks ar mīnusa zīmi gadā kopumā. Nākamā gada budžetu plānojam piesardzīgi – 90 procentu apmērā no valsts budžetā apstiprinātā. Nodokļa prognozes samazinājums pret apstiprināto ir 21,4 procenti jeb 22,8 miljoni latu. Līdz ar to pašvaldībai vēlreiz jāizvērtē izdevumi. Jau samazinājām dažādus izdevumu posteņus, tai skaitā algu fondu. SVF noteikums ir samazināt darba samaksu 15 procentu apmērā arī pašvaldībās strādājošajiem. Budžeta projektā gandrīz esam šo līmeni sasnieguši, bet jāteic, ka premjera «aukstā duša» par 25 procentu samazinājumu iepirkumiem un pakalpojumiem liks līdzšinējo projektu koriģēt.Uzskatu, ka viens no pašvaldības svarīgākajiem uzdevumiem ir saglabāt pašreizējos darbiniekus. Valsts ekonomika atveseļosies, tāpēc ceru, ka cilvēkiem nenāksies ilgi strādāt par zemāku atalgojumu nekā līdz šim.
