Līdz piektdienas darba laika beigām Zemkopības ministrijas (ZM) ierēdņi lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām varēja parādīt ļoti vāji sagatavotu dokumentu, kurā, ņemot vērā pēdējo budžeta samazinājumu, pa jomām salīdzināts nākamā gada finansējums atbalsta maksājumiem zemniekiem un ministrijas un tās instanču uzturēšanai.
Situācija lauksaimniecībā pašlaik ir ļoti bēdīga – saimniecības tiek likvidētas, piena cena nokritusies, zemniekiem trūkst finanšu kredītprocentu maksāšanai. Nākamajā gadā līdz ar nacionālā atbalsta būtisko samazinājumu nevalstiskās organizācijas laukos prognozē masveida panīkumu, bet nozares ministrija līdz šim nav ņēmusi vērā aicinājumu administratīvos izdevumus samazināt tādā pašā mērā kā subsīdijas, līdz ar to mazinot birokrātiju un lauksaimnieku izdevumus. «Redzams, ka savs krekls ministrijai bijis tuvāks,» secina biedrības «Zemnieku saeima» direktore Rita Sīle. Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka ZM piedāvājusi nacionālās subsīdijas samazināt no 32 miljoniem latu šogad līdz 17,9 miljoniem 2009. gadā jeb par 45 procentiem. Savukārt ministrijas izdevumu samazinājums nākamgad ir daudz minimālāks. R.Sīle uzsver, ka krīzes laiks ir piemērotākais, lai ministrija veiktu apjomīgu auditu savās struktūrās, izvērtējot birokrātisko slogu. «Lauksaimnieki jau ilgi sūdzas par birokrātiju. Lauksaimniecības sektorā joprojām ir piecpadsmit institūciju, kas zemniekiem prasa dažāda veida dokumentus. Piemēram, joprojām darbojas trīs lopkopību administrējošās institūcijas – Pārtikas un veterinārais dienests, Lauksaimniecības datu centrs un Ciltsdarba valsts inspekcija, kurās kopā strādā vairāk nekā 1300 darbinieku, un to kopējais budžets sasniedz 23 miljonus latu. Daļa šo institūciju funkciju ir kopējas, bet, piemēram, piena kvotu žurnālu pārbauda visas trīs,» vērtē R.Sīle.«Zemnieku saeimas» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš skaidro, ka zemniekiem ir bažas – ņemot nost līdzekļus no nacionālajām subsīdijām, Zemkopības ministrija izvēlējusies iet vienkāršāko ceļu. Lauksaimnieki tiek divreiz nolikti zem sitiena – ekonomiskās krīzes apstākļos noņemts ražošanas atbalsts, taču birokrātija mazināta nedaudz. J.Lazdiņa vietnieks Uldis Krievārs akcentē, ka Starptautiskais Valūtas fonds norādījis – Latvijā nepieciešams atbalstīt ražošanu. Ja lauksaimniekiem samazina ražošanas atbalstu tādā apjomā, rīcība ir tieši pretēja fonda ieteikumiem. Kredītprocentu dzēšanai un piena lopkopībaiPlānots, ka sarunas ar ministriju turpināsies arī nākamajā nedēļā. Pagaidām lauksaimnieki nedomā par protesta akcijām, kaut par tādu ierēdņu ietekmes iespēju jau tiek spriests. Zemnieki pauduši nostāju, ka noteikti nav samazināms atbalsts daļējai kredītu procentu dzēšanai, kā arī par ciltsdarbu piena lopkopībā, kur pašlaik krīze izpaužas vissmagāk. Salīdzinājumam jāmin, ka «piena karu» akcijas laikā maijā lauksaimnieki protestēja, jo piena iepirkuma cena bija nokritusies līdz 19 santīmiem litrā, bet tagad par slaukumu kombināti maksā vien 14 santīmu. Lopkopji jau masveidā sākuši likvidēt saimniecības, vēl smagāk klājas Latgalē, jo «Preiļu siers», piemēram, paziņojis, ka pienu gatavs pieņemt, bet maksāt par to ne. Nav arī zināms, vai uzņēmums nebankrotēs un zemniekiem maz samaksās. «Piena cenas jau ilgāku laiku ir kritiski zemas. Saimniecības strādā nulles līmenī vai zem pašizmaksas. Augkopībā cenas kritušās pat par 50 procentiem. Lauksaimnieku kooperācija pašlaik ir vienīgais veids, kā stabilizēt situāciju gan piena ražošanā, gan graudkopībā. Tādēļ atbalsts kooperatīviem nacionālajās subsīdijās noteikti jāsaglabā,» pauž Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Jansons. Kritizē zemnieku aizstāvjusKamēr «Zemnieku saeima» vēl strādā, lai ministrijas ierēdņi pieņemtu saprātīgus lēmumus saistībā ar finansējuma samazinājumu, biedrības rīcību par nekorektu piektdienas vakarā nosauca cita nevalstiskā organizācija – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP). 11. decembrī notika lauksaimnieku nevalstisko organizāciju tikšanās ar ZM pārstāvjiem par plānoto subsīdiju finansējumu pēc Ministru kabineta (MK) lēmuma samazināt budžeta izdevumus. Sanāksmē bija paredzēts izskatīt subsīdiju pasākumu finansējumu, lai jau šogad varētu virzīt subsīdiju nolikumus uz valsts sekretāru sanāksmi un pēc iespējas ātrāk tie tiktu pieņemti MK. Šāda operatīva rīcība pašreizējā krīzes stāvoklī ir būtiska nepieciešamība, uzskata LOSP, jo banku krīzes un kredītpolitikas dēļ daudzi lauksaimnieki ir ļoti smagā finanšu situācijā. Ja steidzami netiks saņemts pietiekams atbalsts kredītprocentu dzēšanai un piena lopkopībai, jau tuvākajā laikā daudzām saimniecībām var iestāties maksātnespēja. Diemžēl, kā uzsver LOSP pārstāvji, biedrības «Zemnieku saeima» pārstāvji nevēlējās izskatīt subsīdiju pasākumus un tādējādi uz nezināmu laiku aizkavēja subsīdiju nolikumu tālāku virzību. Aija Balode, LOSP piena grupas pārstāve, pauž: «Ja kolēģi nevēlējās sarunāties, nevajadzēja vispār ierasties valsts sekretāres kabinetā, bet elektroniski paziņot savu nostāju. Cerējām uz konstruktīvu diskusiju par nacionālo subsīdiju samazinājumu un sadali, kā arī mēģinot izprast notiekošo Latvijā.» Savukārt LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teic, ka tik būtiskam subsīdiju samazinājumam LOSP nepiekrīt, taču jārunā ar varas pārstāvjiem un jārīkojas ātri. Viņš uzsver, ka «Zemnieku saeimas» pārstāvji «ar savu nekorekto rīcību ir apturējuši subsīdiju tālāku virzību šogad un, visticamāk, nauda lauksaimniekiem būs pieejama ar būtisku kavēšanos». A.Krauze domā, ka tāda rīcība nenāks par labu daudziem lauksaimniekiem, tādēļ «tieši šai lauksaimnieku organizācijai būs jāuzņemas atbildība par naudas kavēšanos».Kaut gan organizācijā ir domstarpības, LOSP aicina visas lauksaimnieku organizācijas, tai skaitā biedrību «Zemnieku saeima», apvienoties problēmu risināšanā, jo tām jāizstāv daudzu tūkstošu lauksaimnieku intereses, kuri dzīvo un strādā laukos neatkarīgi no saimniecības lieluma un nodarbošanās veida.
