«Dimzēns» gadskārtu svētkos ir gaidīts ciemiņš daudzās mājās.
Danči, dziesmas un rotaļas, vijoles, koklītes, stabules, klabekļi, trejdeksnis, bungas un pat dūdas dzirdam dažādu gadskārtu ieražu svinēšanā, kad par tām atgādina un kopā priecājas Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras «Kultūra» folkloras kopa «Dimzēns».«Dimzēnā» pulcējas cilvēki, kuri mīl latviešu tautas dziesmas un dejas. Veltas Lejas vadītajā kolektīvā, kas pastāv jau 15 gadu, darbojas teju 30 dalībnieku ļoti dažādā vecumā. Kopš pirmsākumiem mēģinājumu dienas un laiki nav mainīti, tāpēc «Dimzēna» radi un draugi zina, ka pirmdienās un piektdienās var nākt un pievienoties.Gribējās sākt no pamatiem«Ne jau tukšā vietā mēs ienācām,» teic V.Leja. Pirms tam darbojies «Novadnieku» kolektīvs, bet tas pajucis. «To vienīgo reizi dzīvē gribējās sākt kaut ko no pamatiem,» atklāj vadītāja. Un viss iesākās ar sludinājumu avīzē. «Man liekas, tā vispār nekur nekas nenotiek, bet mums notika un sanāca,» atceras V.Leja.«Gadskārtu tradīcijas ir mūsu pastāvēšanas jēga,» teic vadītāja. «Tiekam ļoti daudz aicināti ciemos. Par mums atceras. Īpaši Jāņos, Lieldienās, Mārtiņos un Ziemassvētkos skolās un bērnudārzos esam gaidīti viesi. Savukārt savā pulkā veļu laikā ir diena, kad mēģinājumā dziedam dziesmas, kas tajā brīdī saskan pašos «iekšā» un ārā. Pieminam tos dalībniekus, kas ir viņā saulē, savus mīļos ģimenes locekļus. Atzīmējam arī citas gadskārtu ieražas.Šuj, ada un radaVadītāja stāsta, ka astoņi dalībnieki kolektīvu stiprina jau no tā dibināšanas dienas. «Ir, kas aiziet, kas piepulcējas. Nāk arī dalībnieku mazbērni, par ko liels prieks, jo tas viss sākas ģimenē,» spriež V.Leja.Vairāki «dimzēnieši» ir cits citam radinieki, piemēram, vecmamma, mamma, dēls un māsīca vai tēvs, māte un meita, vai mamma ar divām meitām.Daudzi ne tikai dzied un danco, bet arī auž, šuj, ada un rada visu tautas tērpam nepieciešamo. Tostarp Anta Strauta ne tikvien sevi, bet arī savas meitas apauj un apada. Jo cilvēkiem, kas te darbojas, vajag arī ko vilkt mugurā. Velta atklāj, ka pēdējā laikā «Dimzēnā» ienākušas jaunas vēsmas – piedalās brīvprātīgie jaunieši no citām valstīm. Kādu laiku kolektīvam bija pievienojies puisis Olivers no Brazīlijas. Savukārt pašlaik kopu kuplina Ilste no Holandes. Viņa 13 gadu spēlējusi mazo arfu, bet pašlaik muzicē ļoti interesantu instrumentu – mūzikas kasti. «Jauniete ar ritmu palīdz gan dančiem, gan dziesmām. Nezinot valodu, uzreiz var piedalīties, gūt jaunu pieredzi,» priecājas V.Leja. Viņa piebilst, ka Ilste arī mācās dziedāt kopā ar «Dimzēnu». Holandiete dzīvo Dimzēnu mājās Zaļenieku pagastā. Nevar kā džezā – tikai meitenes«Dimzēnā» pārstāvēti visi instrumenti. Skan gan vairākas vijoles, dūdas, koklītes, ermoņikas, stabules. «Ir arī base un cītara, bet tiem vajadzētu kādu vīru, kas spēlētu, kā tas ir ermoņikām un varganai. Nevar tā kā džezā tikai meitenes,» nosmej vadītāja. Vīri kolektīvā ir vien seši, tāpēc viņi dabon gan izdejoties, gan izdziedāties. «Tur ir tas skaistums un reizē arī lielākā problēma – kad visi var darīt visu. Puišus tomēr vairāk bīdām uz dejošanu,» teic V.Leja. Katrs ir savā labākajā vecumā, bet enerģijas pilni.Viņa piebilst, ka ļoti labs meistars ir folkloras kopas «Abra» un «Vilki» dalībnieks Eduards Klints, kas taisa un labo viņu instrumentus, piemēram, lielās bungas, kas, ejot ciemos pie bērniem, ir pats svarīgākais un pieprasītākais instruments.Ārpus valsts robežāmFolkloras kopa koncertē ne tikai Latvijā, kur apciemots vairāk nekā simts apdzīvotu vietu, bet arī devusies ārpus valsts robežām – uz Lietuvu, Igauniju, Prāgu, Slovākiju, Zviedriju, Somiju un Čehiju. «Dimzēns» vairākkārt pārstāvējis Zemgales novadu dziesmu un deju svētkos.Izveidojusies jauka draudzība ar zviedriem, kas jelgavniekiem uzdāvinājuši mazu grāmatiņu – «Roņu salas danči». «Zviedri pamanījušies divdesmitajos gados pierakstīt dančus – etnogrāfisku materiālu ar notīm. Bet zviedriski.» Tomēr «Dimzēns» nolēmis tos iemācīties un kopā ar draugiem sadancot.Kolektīvs arī piedalījies starptautiskajā folkloras festivālā «Baltica» 1994., 1997., 2000., 2001., 2003., 2006. gadā, arī nākamgad tajā plānots būt.Pērn kolektīvs tautas tērpu skatē ieguva speciālo balvu – augstāko atzīmi savā jomā. Bet kopas jaunākie dalībnieki ar lieliem panākumiem startējuši festivāla «Pulkā eimu, pulkā teku» (kas tagad dēvēts par «Mežā eimu, mežā teku») konkursos un pasākumos, kur pērn iegūts sudraba nosaukums, muzicēts arī Skolēnu dziesmu un deju svētkos.Šovasar Zemgalei ir tas gods uzņemt «Baltica», Jelgavā notiks festivāla lielais noslēguma pasākums.Sākas Ziemassvētku laiksPiecpadsmit gadu garumā «Dimzēns» piedalījies kompaktdisku ierakstīšanā – pārstāvot Zemgales novadu, parādot sevi, kā arī desmit gadu jubilejā izdots disks ar Didža Felsberga atbalstu un gādību, bet pēdējais tapis 2005. gadā – «Māras gads Zemgalē», kur tiek atzīmēti gadskārtu svētki. Tas ir kā zemkopja skatījums, kas izdziedāts viena gada garumā.«Jāteic milzu paldies visiem, kas nāk un darbojas, paldies arī atbalstītājiem un aģentūrai «Kultūra». Gadu gaitā izveidojusies lieliska sadarbība ar «Dardedzes» audējām, īpaši Ausmu Spalviņu, kas auž lielos krāsainos lakatus,» tā vadītāja.Šodien «Dimzēns» piedalās «Baltica» atlases skatē, bet jau nākamnedēļ sāksies Ziemassvētku svinēšana, kad kolektīvs apciemos Ozolnieku vidusskolas jaunākos audzēkņus, Šķibes pamatskolu, kur ir pašiem sava folkloras kopa, tāpēc kopīgi tiks vilks bluķis, dziedāts un iets rotaļās. Kolektīvs dosies arī uz Valgundes pagastu pie pensionāriem un apmeklēs citus pasākumus, pa vidu neaizmirstot sanākt savā pulkā, kopā ar radiem un draugiem. Par Dimzēnu Ir liecības, ka par dimzēnu tautā dēvēts jauns, nebēdnīgs kumeliņš. Šis vārds sastopams daudzviet Zemgalē un citur Latvijā – Dimzas un Dimzēni ir apdzīvotu vietu nosaukumi. Jurjānu Andreja tautas mūzikas materiālos pierakstīta dejas «Dimzēns» melodija no Bramberģes ciema (Jelgavas rajonā).
