Sākoties jaunajam mācību gadam, gan pilsētas, gan rajona skolās nav ieradies paprāvs skaits potenciālo audzēkņu – kopā tādi ir 106.
Sākoties jaunajam mācību gadam, gan pilsētas, gan rajona skolās nav ieradies paprāvs skaits potenciālo audzēkņu – kopā tādi ir 106.
Jelgavas pilsētas skolās no 1. līdz 12. klasei reģistrēti 9665 skolēni, bet jau 3. septembrī, kad tika apkopoti pirmie dati, 93 audzēkņi no 1. līdz 9. klasei skolā nebija ieradušies. Nākamais datu apkopojums bija 7. septembrī, un tad skolā nebija atrodams 71 skolēns. Izglītības valsts inspekcijas Zemgales reģionālās daļas vadītāja Sarmīte Krasta skaidro, ka visvairāk bērnu nebija ieradušies pirmajās un astotajās klasēs – pa 15 katrā. Otrās klases nebija apmeklējuši desmit bērnu. Secināts, ka no visiem kavētājiem 28 uz skolu nenāk vecāku bezatbildības dēļ, deviņi skolēni paši patvaļīgi neierodas skolā, 19 bērni ir mainījuši dzīvesvietu un skolu, bet nav nokārtojuši dokumentus, tikai viens audzēknis skolu kavē slimības dēļ, trīs skolēniem ir citi attaisnojoši iemesli, bet par pieciem bērniem nav nekādas informācijas.
Tie ir mācību iestāžu iesniegtie dati, un skolām pašām tagad jāgādā, lai skolēni izglītības iestādi apmeklētu. S.Krasta informē, ka nākamreiz dati tiks apkopoti decembrī.
Rajona skolās no 1. līdz 12. klasei būtu jāmācās aptuveni sešiem tūkstošiem bērnu, bet 6. septembrī apkopotie dati liecina, ka 35 no viņiem skolā nav ieradušies. Rajona Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciālistei Olgai Rudakai ir informācija, ka no 26 rajona skolām šādi bērni ir 12 izglītības iestādēs. Visvairāk bērnu – 13 – skolu neapmeklē vecāku bezatbildības dēļ, savukārt pieci – sociālo problēmu dēļ. Četras meitenes ir sākušas laulības dzīvi un mācības neturpina, seši skolēni mainījuši dzīvesvietu, trīs skolā neieradās slimības dēļ, vienu aizkavējis ārzemju brauciens, vienu – grūtniecība, viens zēns klaiņo apkārt, bet par vienu vēl nekas nav zināms.
O.Rudaka stāsta, ka turpmāk šādi dati tiks apkopoti ik mēnesi: «Visvairāk bērnu skolu neapmeklē tieši ģimenes un sociālo problēmu dēļ, tāpēc tas ir pagasta sociālo darbinieku un skolotāju kopīgs darbs – viņi ir tie, kuriem jācenšas šo situāciju mainīt. Ir jau saprotams, ka skolotāja uzdevums nav stāvēt klāt katram bērnam un panākt, lai viņš ierastos skolā. Lielākoties tas atkarīgs no pedagogu iniciatīvas.»
