Ministru kabineta komiteja šonedēļ akceptējusi neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nākotnes attīstības vīziju.
Ministru kabineta komiteja šonedēļ akceptējusi neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nākotnes attīstības vīziju. Mērķis izvirzīts cēls – sakārtot neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmu Latvijā, lai iedzīvotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Liela vieta nākotnes plānos atvēlēta sāpīgam jautājumam, proti, normāla un brauktspējīga autotransporta iegādei. Tāpat, domājams, jālikvidē absurdais stāvoklis, kad daudzām neatliekamās palīdzības brigādēm vienīgais sakaru līdzeklis ir personīgais mobilais telefons. Jāteic, ne visa Latvijas teritorija ir aptverta ar dažādo operatoru sakaru tīklu. Vienvārdsakot – veicami sen gaidīti un nepieciešami pasākumi.
Taču ir daži punkti, kuru iekļaušana nākotnes vīzijā un plānos izskatās ja ne aizdomīgi steidzīga, tad pārsteidzīga gan. Tātad jau tagad skaitās nolemts, ka Latvijā būs pieci vadības un dispečeru centri – Jelgavā, Valmierā, Rēzeknē, Kuldīgā un Rīgā. Protams, jelgavniekiem ir patīkami, ka viens no tiem būs mūsu pilsētā, un ir vislielākās cerības, ka Zemgales administratīvi teritoriālais centrs atradīsies mūsu pilsētā. Tomēr, kamēr nav sākta (kur nu vēl pabeigta!) nopietna reforma, voluntāri noteiktu centru izveide ir, maigi sakot, pārsteidzīga. Ņemot vērā nelāgo pieredzi, ka administratīvi teritoriālajai reformai piemīt divu gadu attīstības un noplakšanas cikls, atliek vien minēt, kad tā tiks pabeigta. Kāpēc divu gadu cikls?
Tā sagadījies, ka politiķi un partijas reformu izmanto katrās Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Ja ņem vērā, ka 9. Saeimu vēlēsim nākamā gada rudenī, bet pašvaldības – 2008. gadā, tad… Dievs vien zina, kad visa reformu jezga beigsies.
Elementārs jautājums – pa kuru telefona numuru zvanāt gadījumā, ja notikusi nelaime? Ir pilnīgi vienalga – autoavārija, ugunsgrēks dzīvoklī vai mājā nakts vidū, sirdslēkme ģimenes loceklim vai pēkšņi dzīvoklī esat sajutis izplūdušās dabasgāzes smaku. Runa ir par to, kādu glābšanas dienesta tālruni atceraties vispirms. Daudzus gadus tika skandināts, ka, zvanot pa tālruni 112, iespējams saņemt nepieciešamo palīdzību. Zinot, ka pašlaik mobilos telefona sakarus izmanto jau vairāk nekā 80 procentu Latvijas mājsaimniecību, šāds palīdzības dienestu izsaukšanas veids šķita ērts un visnotaļ piemērots. Taču nu Veselības ministrija secinājusi, ka teju 80 procentu izsaukumu pa tālruni 112 adresēti neatliekamās palīdzības mediķiem. Ja reiz tā, arī viņiem tagad jaunās koncepcijas ietvaros sagribējies pašiem savu tālruņa numuriņu – 113. Neko īpaši no vecā tas neatšķiras, vien divnieka vietā trijnieks. Izrādās, tas ļaušot neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam strādāt vēl ātrāk. Iespējams, ka tā. Tikai, vai reformatoriem nešķiet, ka viņu reformas visdažādākajās dzīves jomās bieži vien ir sasteigtas un nepārdomātas? Cik zināms, vienotais ārkārtējiem gadījumiem paredzētais tālruņa numurs veiksmīgi gadiem funkcionē daudzās Eiropas valstīs. Nav arī dzirdēts, ka ASV slavenais, pat kinofilmās iemūžinātais tālruņa numurs 911 būtu šīs valsts glābšanas dienestus iedzinis strupceļā, kā dēļ mums vajadzētu pamācīties no negatīvās pieredzes. Drīzāk gan otrādi – nav jālauza galva, kāds tālruņa numurs katrā gadījumā būtu jāizmanto, lai tevi nepasūtītu “vienu māju tālāk”. Lai gan visas atbildīgās instances dievojas, ka nekādi papildu līdzekļi nebūšot vajadzīgi, zinot nelāgo Latvijā pieņemto “čomu” biznesa balstīšanas praksi, idejas autoriem grūti noticēt.
