Pirms 69 gadiem Jelgavā notika nežēlīgas kaujas, un pilsēta karadarbības un ugunsgrēku liesmās gāja bojā, līdzi aiznesot neskaitāmus abu karojošo armiju un civilpersonu upurus. Šodien vairs retais atceras veco Jelgavu, kāda tā bija pirms 1944. gada dramatiskajiem notikumiem…Pateicoties Latvijas valsts aizsardzības fonda «Lāčplēsis» ierosinājumam, 31. jūlijā Grēbnera parkā pie pieminekļa «Jelgavas aizstāvjiem 1944.27. – 31.07.» notika kaujās par Jelgavu kritušo karavīru atceres brīdis. Piedalījās pasākuma organizators «Lāčplēša» Jelgavas nodaļas priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Zalcmanis, Nacionālās apvienības pārstāvji, Latvijas Represēto apvienības un Latvijas Daugavas Vanagu Jelgavas nodaļu biedri, Jelgavas Latviešu biedrības un Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas pārstāvji un citi interesenti.Runāja L.Zalcmanis, Nacionālās apvienības pārstāvis Aigars Strupulis un citi. Godasardzē pie pieminekļa ar sērās noformēto Latvijas karogu stalti stāvēja Nacionālās apvienības Jelgavas nodaļas biedrs. Diemžēl pasākumā nemanīja jaunatni, un tas liecina, ka skolās par maz tiek apgūti vēstures jautājumi, par tiem runā arī laikam tikai retajā ģimenē.Kopīgi nodziedājām tautas lūgšanu un patriotisko «Svēts mantojums», ziediem greznojām pieminekli, kura apkārtne uzposta sagaidīja atceres brīža dalībniekus. Visi dalībnieki vienbalsīgi atbalstīja ierosinājumu – katru gadu 31. jūliju atzīmēt kā pilsētas bojāejas dienu, kad mainījās abas okupācijas varas, lai godinātu to dramatisko dienu upurus pilsētas aizstāvju un civiliedzīvotāju vidū. ◆
