Unikāls vēstures izziņas materiāls, kas sniedz iespēju nepastarpināti vērot izsūtīto dzīves norises svešumā.
Šodien pulksten 17 Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīgā (Mārstaļu ielā 8) atklās izstādi «1949. Sibīrija. 1989.», kurā ietverti Cēsu fotogrāfa Jāņa Godiņa un meistara no Viļņas – Joza Kazlauska (Juozas Kazlauskas) – darbi, dažādi iezīmējot cilvēka vietu Sibīrijas skarbajā ainavā.Regulāri gūstot atzinībuJ.Godiņš dzimis 1934. gada 25. aprīlī Gatartas pagastā Drustu novadā. 1949. gadā kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju – Tomskas apgabala Molčanovas rajonu. Ģimene Latvijā atgriezās pēc deviņiem gadiem. Divdesmit gadu meistars strādāja par fotogrāfu Sadzīves pakalpojumu kombinātā Cēsīs, regulāri gūstot atzinību fotokonkursos Latvijas mērogā. Ārpus darba pienākumiem fiksējis un bilžu sērijās apkopojis dabas ainavas, Cēsis un apkārtni. Savukārt Sibīrijā viņš sekmīgi pabeidzis Grišinas pamatskolu un Molčanovas vidusskolu, vēlāk mācījies Tomskas Meža tehniskajā skolā. Lai gan mācības apvienojis ar dažādiem dienas un nakts darbiem, atradis laiku arī fotografēšanas iemaņu apguvei. Bildējot ar mērķtiecīgi iegādāto pirmo aparātu «Smena» (lai savāktu nepieciešamo naudu, tika pārdots pat vienīgais ziemas mētelis), J.Godiņš fiksējis sādžas iedzīvotāju ikdienas gaitas – māti Mariju un tēvu Kārli kartupeļu laukā, ciema puišus ap velosipēdu uz smilšainā ceļa vai pie kāpurķēžu traktora kolhozā. Fotogrāfijās redzamas ne vien ģimenes no Latvijas, bet arī izsūtītie igauņi un moldāvi. Patlaban dokumentālo fotogrāfiju sērija vērtējama kā unikāls vēstures izziņas materiāls, kas sniedz iespēju nepastarpināti vērot izsūtīto dzīves norises svešumā.Fotogrāfijās notverts tautas liktenisAtšķirīga ir lietuviešu fotogrāfa kinooperatora un režisora J.Kazlauska foto sērija par Sibīriju, kas veidota 1989. gadā (aptuveni piecdesmit gadu vēlāk nekā J.Godiņa kolekcija). J.Kazlausks dzimis 1941., miris 2002. gadā. Absolvējis Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā. Sācis fotografēt 1965. gadā, 70. un 80. gados radījis vairākas nozīmīgas foto sērijas par ziemeļiem – «Pie Karas jūras», «Uz Arktikas atklājēju ceļa». Ekspedīcijā uz lietuviešu izsūtījuma un ieslodzījuma vietām devies kopā ar citiem entuziastiem, lai apzinātu apbedījumus, uzstādītu piemiņas zīmes un fiksētu skarbās pagātnes pakāpeniski izzūdošās liecības uz mūžīgi sasalušās zemes Sibīrijā. Viņa fotogrāfijās notverts tautas liktenis, kad to, kas palicis pēc cilvēka – bijušo lēģeru drupas vai metāla krūzīti, kas aizķērusies aiz dzeloņstieplēm, – atkal sastop un pārvērtē citi. «Nebūdams fotožurnālists un nestrādājot kādai ziņu aģentūrai, viņš bija viens no retajiem, dažkārt pat pirmais, kurš ieradās «karstajos» punktos īstajā brīdī. To viņš darīja, pienākuma un sirdsbalss vadīts. J.Kazlausks bija īsts sava laikmeta pārstāvis – humānists, kas dziļi pārdzīvoja un daiļradē iemūžināja sava laikmeta sāpīgākās problēmas,» teikusi Deimante Kondrotaite, «Aušras» muzeja Šauļos speciāliste. Izstādi atbalsta Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijā, tā apskatāma līdz 5. aprīlim.
