Turpinoties mājsēdei un paplašinoties attālinātā darba un mācību iespējām, aktualizējas jautājums par interneta pieejamību Latvijā. Mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams internets, 2021. gadā sasniedzis 91,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā iedzīvotāju aptauja.
2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, par 2,8 procentpunktiem audzis regulāro interneta lietotāju (lieto internetu vismaz reizi nedēļā) īpatsvars, sasniedzot 89,7%. Zemgalē ir otrais lielākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars – 89,4%. Visaugstākais šis rādītājs ir Rīgā (92,8%), Pierīgā internetu regulāri lieto 89,6% iedzīvotāju. Kurzemē un Vidzemē regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir attiecīgi 88,4% un 88,3%, bet viszemākais – Latgalē (84,5%).
Populārākā ierīce, kurā tiek izmantots internets, ir viedtālrunis vai mobilais telefons – 79% iedzīvotāju. 50,2% izmantoja portatīvo jeb klēpjdatoru, bet galda (stacionāro) datoru – 36,3%.
Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir internetbanka un e-pasts, kā arī ziņapmaiņa. Seniori kā populārākās aktivitātes internetā min arī ziņu portālu, avīžu vai žurnālu lasīšanu tiešsaistē. Covid-19 dēļ iedzīvotāji šogad arī biežāk iepērkas internetā.
2021. gada aptaujā pirmo reizi tika iekļauti jautājumi par interneta viltus ziņām. Nedaudz vairāk par pusi (52%) interneta lietotāju norādīja, ka tīmekļa vietnēs vai sociālajos tīklos ir sastapušies ar informāciju vai saturu, ko viņi uzskatīja par nepatiesu vai apšaubāmu. No tiem 40,8% norādīja, ka informācijas patiesību ir pārbaudījuši, bet lielākā daļa (59,2%) to nedarīja. 88,5% no iedzīvotājiem, kuri veica pārbaudi, šim nolūkam galvenokārt izmantoja citas tīmekļa vietnes, 37,5% diskutējuši ar citiem, bet 20,8% sekoja interneta diskusijām par atrasto informāciju vai saturu.
