Sestdien Jelgavā notika Anonīmo alkoholiķu sadraudzības saiets, kas bija veltīts šīs kustības Jelgavā 12. gadadienai.
Sestdien Jelgavā notika Anonīmo alkoholiķu sadraudzības (A.A.) saiets, kas bija veltīts šīs kustības Jelgavā 12. gadadienai.
Pasākums notika ļoti sirsnīgā garā. Bija ieradušies viesi no Rīgas, Dobeles, pat Liepājas, Daugavpils un citām Latvijas vietām, kopā reģistrējās 120 cilvēku. Pēc A.A. tradīcijas katrs runātājs savu uzstāšanos sāka, nosaucot vārdu, dzīvesvietu un uzsverot piederību A.A. kopībai. Tas varētu skanēja apmēram tā: «Labdien, es esmu Gaitis no Jelgavas. Es esmu alkoholiķis.» Pēc šiem kā paroles vārdiem pārējie zālē sēdošie korī sveicināja: «Sveiks!» un piebilda runātāja vārdu.
Atziņai «es esmu alkoholiķis» A.A. nav nosodījuma pieskaņas. Šie vārdi tiek pateikti kā patiesība, kurai cilvēks varonīgi ir ieskatījies acīs, kā atvieglojums pašam, uzmundrinājums pārējiem likteņa biedriem. A.A. nešķiro dzimumus, neprasa biedra naudas, ne arī kādas citas saistības. Vienīgais ir vēlēšanās atmest dzeršanu, kas ir sekojusi atziņai, ka tu patiešām esi kļuvis no alkohola atkarīgs.
Jautāju A.A. Latvijas dienesta centrālā biroja vadītājam Uldim, kāpēc gan viņš sevi uzskata par alkoholiķi, ja, uzstājoties zāles priekšā, pats teica, ka alkoholu nelieto jau 19 gadus 2 mēnešus un 25 dienas. Te godājamais vīrs atbildēja, ka ir dzēris no agras jaunības līdz četrdesmit gadu vecumam un apzinās, ka šī slimība viņu apdraud vēl tagad, tādēļ dzert nevar ne glāzītes. No otras puses – darboties A.A. Uldim liek arī vēlēšanās palīdzēt citiem. Latvijā tādu cilvēku, kas ir iesaistījušies A.A. kustībā, ir ap tūkstoti, Lietuvā – pusotras reizes vairāk, bet pasaulē – 2, 5 miljoni. Kas ir pamatā šim alkohola atmešanas brīnumam? Viens no galvenajiem momentiem – likteņa biedru kopība. Man pat radās iespaids, ka šo saietu varēja salīdzināt ar karavīru – frontinieku tikšanos. Tur sapulcējās stipri cilvēki, kas ir bijuši kapa malā, nebūtības priekšā un tomēr ir atraduši gan sevī, gan A.A. kustībā spēku – palikt skaidrā. Interesanti, ka konferencē nejuta arī valodas barjeras starp krieviem, latviešiem, tajā skaitā – trimdas latviešiem.
Lielākā problēma, kā uzsvēra Uldis, mūsu alkohola postā ir tā, ka daudziem cilvēkiem, kas dzer, nav vēlēšanās alkoholismu izbeigt.
Kurp vērsties, lai ar A.A. sadraudzību varētu rast kontaktu? Jelgavā ir piecas šādu sapulču vietas. Diemžēl tās nav atzīmētas ne jaunajā, ne vecajā adrešu un telefonu grāmatā. Lai par tām ko uzzinātu, var doties uz Narkoloģisko centru, kas atrodas blakus Psihoneiroloģiskajai slimnīcai, zināmu informāciju var saņemt arī Sv.Annas baznīcā un «Ziņu» redakcijā. A.A. sadraudzībai ir parādījusies arī mājas lapa internetā .
