Ja vien populārās grupas «Putnu balle» dziedātājs Valters tajā sasodītajā novembra dienā, kad koncertēja Jelgavā, būtu zinājis, ka jociņš par naudas izņemšanu kļūs par iemeslu vizītei uz paklāja pie Drošības policijas (DP) drūmajiem vīriem, gan humoristiskas dzirksts uzturēšanai izvēlētos citu tēmu. Iespējams, savos izteicienos par Latvijas ekonomikas perspektīvām, banku sistēmu un kreditēšanu piesardzīgāks būtu bijis arī Ventspils Augstskolas lektors Dmitrijs Smirnovs, kuram pēc pāris diennakšu apcietinājuma uzlikts reāls ierobežojums – aizliegums izbraukt no valsts.Un kādēļ visa šī ambrāža? Tikai tāpēc, ka dažiem, ministra Šlesera leksikā runājot, gudrīšiem, kā smejies, ienācis prātā – šādi te runātāji, saproties, ar savu izturēšanos cērt saknes pieclatnieka dižozolam, plūkā bārdu simtnieka Barontēvam un, kas zina, ir gatavi varmācīgi noraut vainadziņu piecsimtnieka tautu meitai. Vārdu sakot – atsevišķas personālijas sabiedrību vedina domāt, ka lats ir bez piecām minūtēm mazmājiņas papīra vērtē, tādējādi graujot Latvijas finanšu sistēmas pamatus.Ja palūkojamies pēcatmodas Latvijas vēsturē, prognozes par lata stabilitātes iespējamo sašķobīšanos tiešā vai netiešā tekstā izteicis ne viens vien. Skandalozākais subjekts, protams, bija īsziņu sūtītājs no varas gaiteņiem, taču arī pirms viņa netrūka precedentu. Savulaik, vēl īsi pirms gadsimtu mijas, nu jau dažādos smagos grēkos gan apsūdzētais, gan attaisnotais Ventspils mērs Aivars Lembergs atzina, ka ir «vērsis Ventspils domes finanšu nodaļas vadītājas uzmanību – nesteigties konvertēt latos pašvaldības brīvos naudas līdzekļus ASV dolāros». Vai arī to varētu uzskatīt par mēģinājumu graut Latvijas finanšu sistēmu un radīt sabiedrībā neuzticību latam? Daudzi ekonomisti uzskata to par visai gudru taktiku – «nelikt visas olas vienā grozā», respektīvi, ja vien iespējams, uzkrājumus veidot dažādās valūtās. Šogad pirms referenduma par grozījumiem Satversmē, kas dotu tiesības tautai atlaist Saeimu, politiskais «vecbiedrs» Gundars Bērziņš televīzijā skaidri un gaiši paziņoja, ka «referenduma pozitīva iznākuma gadījumā lata devalvācijas riski būtiski palielināsies. Es uzskatu, ka 18 mēnešu laikā, plus seši mēneši, lata devalvācija par 20 – 25 procentiem var kļūt neizbēgama». Vai šāda izrunāšanās neatkarīgi no tautas nobalsošanas rezultātiem ne par mata tiesu nemazina uzticību nacionālajai valūtai? Ko tad nu, drošībnieki, ķersim arī viņus visus rokā un sēdināsim aiz restēm?Galu galā – pēdējo gadu laikā vien ne mazums publisku personu dažādās situācijās paudušas savu viedokli (uz ko tiesības garantē tā pati Satversme) un prognozes gan par iespējamajiem notikumu attīstības scenārijiem, piemēram, ASV ekonomikā, dolāra kursa izmaiņām utt. Vai pēc izteikumiem, ka, piemēram, dolāra vērtība samazināsies, šos prognozētājus tiešām apciemo lielos un melnos apvidus auto braucoši vīri no Federālā izmeklēšanas biroja, lai populārā valodā iestāstītu, ka šāda «bazarēšana» var beigties ar to, ka vismaz daži gadi būs jāpavada federālajā «lauku klubā» Teksasas nomalē, tērptam oranžā «klozītē»? Diezin vai.Kā rīkojas mūsu drošībnieki? Pat mazāk nopietnā situācijā, kad izteikums iepīts pat humoristiskā kontekstā, metas kā mušas uz s…, atvainojiet, lukturi, lai tikai iztēlotu diža darba imitāciju un valsts stabilitātes sargāšanu, pie viena tērējot dārgo laiku un ķēpājot papīru kalnus. Tajā pašā laikā šai struktūrai ir par grūtu dabūt «pie dziesmas» Īrijas tālēs aizmukušu latviešu nīdēju, kurš pamanās piemēslot publisko telpu ar savām naida deklarācijām, nesodīti veicot kriminālpārkāpumus, par ko likumā paredzēts sods. Bet brašajiem drošībniekiem šādu «drosminieku» notveršanai roķeles par īsām…Latvijas valsts sniegusi visai pasaulei kārtējo debilitātes paraugstundu, turpinot absurda teātri, kas uz brīdi uzplaiksnīja pirms trim gadiem, kad žurnālisti no Jēkabpils tiesāja par to, ka viņa bravūrīgu vietējo policistu bija salīdzinājusi ar Robinu Hudu, kas likumsargam bija šķitis aizvainojoši. Par DP «absurda pļeku», pēc pēdējām ziņām spriežot, jau pavēstīts arī vairākām organizācijām tuvākās un tālākās ārvalstīs, tā ka par šo vārda tiešā nozīmē stulbo vēršanos pret vārda brīvību kļūs zināms arī citviet. Kas zina, drīz kāds humoru mīlošs ārzemnieks visas šīs Latvijā piedzīvotās muļķības apkopos kādā anekdošu krājumā, piemēram, «Banānu republikas ainiņas». Tai būtu visas izredzes kļūt par pirmo «pretvalstisko» grāmatu brīvajā Latvijā. Modernajiem čekistiem atliktu vien pietiekamā skaitā rekrutēt lielausainus un gana dzirdīgus «stukačus», kas varētu pienest ziņas par varai potenciāli bīstamajiem «stabilitātes grāvējiem».
